Buļļu kāpās Kleistu mežā pavisam nesen notika brīnišķīga glābšanas operācija – desmitiem cilvēku steidzās palīgā kādam sunītim, kurš bija ieskrējis āpša alā un vairs netika ārā. Pēc notikušā cilvēkiem radies jautājums – vai patvaļīga rakšana aizsargājamā teritorijā nav sodāma rīcība.
Ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekli "Buļļu kāpas" Jana kopā ar sunīti kā pastaigu vietu izvēlas jau septiņus gadus. Tas ir dabas liegums ar īpaši aizsargājamu biotopu, kas ir tieši mežainās piejūras kāpas. Ja cilvēkam tajās ir aizliegts pārveidot reljefu, tad āpšu saimei ierobežojumu nav. Kāpās izraktas pat veselas alu sistēmas.
Suņa saimniece Jana atceras to dienu, kad kādā no šādiem neciliem caurumiņiem zemē ielīda viņas suns. Jana neslēpj, ka sākusies panika. Suns nebija sasaucams, vien varējis dzirdēt, ka nonācis nelaimē – pazemē.
Šādas alas kā mājvietu izvēlas arī lapsas un jenotsuņi. Viena no lielākajām āpšu alu sistēmām zināma Anglijā, kur eju sazarojums ir 800 metru garš ar vismaz 50 ieejām un izejām, stāsta Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
"Kliedzu, bļāvu, saucu, staigāju turp un atpakaļ," atceras suņa saimniece Jana. "Protams, man jau bija histērija sākusies, un es teicu – viss, man suņa vairs nav. Man iedeva telefonu "Dzīvnieku policijai". Es zvanīju, prasīju viņiem, ko darīt."
Jana nav varējusi iedomāties, kur meklēt palīdzību. Nolēmuši rakt. Sociālajos tīklos uzrunātie cilvēki steigušies ar lāpstām palīgā. Izsaukts arī glābšanas dienests.
"Prioritāte numur viens būtu apdraudējums cilvēkam, nākošais būtu darbs ar ķīmiskām vielām, sadarbība ar dienestiem, un tad būtu dzīvnieku glābšanas darbi. Pēc saņemtās informācijas, bija apdraudējums dzīvniekam, tāpēc VUGD resursi tika iesaistīti," skaidroja VUGD Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko.
"Glābšanas darbu vadītājs redz, ka ir apdraudējums cilvēkam, dzīvniekam vai notiek bīstamu vielu noplūde, un tad nav svarīgi, vai tas ir aizsargājams objekts vai vide, tad prioritāte vienalga būs dzīvības glābšana."
"Ja patiešām ir ielīdis suns, tad, protams, vajag noskaidrot īpašnieku. Ja tas ir medību platībās, medniekus, kuru medību platībās tas tā ir, pirmais – nevis rakt, bet pagaidīt kādu laiku, jo suns jau pēc stundas divām, trīs, četrām izlīstu ārā no tās alas," uzskata Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. "Ja viņš jūt, ka augšā nav cilvēku, nav atbalsta, viņš var izlīst ārā. Ja tad nav rezultātu, tad var rakt, bet tas jau būtu jāsaskaņo ar medību tiesību lietotāju, kas ir mednieku kolektīvs, vai nu ar konkrēto īpašnieku, nevis – es te tagad mežā rakšu un darīšos."
Buļļu kāpām nav piesaistīts mednieku kolektīvs, jo tajās, kā jau pilsētas teritorijā, medīt nedrīkst. Tātad – Janai bija jāzvana glābšanas dienestam, arī teritorijas saimniekam – "Rīgas mežiem".
"Mēs uzreiz neuzzinājām, jo pie mums nevērsās neviens ar lūgumu, vai šajā teritorijā var kaut ko darīt," stāstīja SIA "Rīgas meži" pārstāve Ieva Bērziņa. "Droši vien jāsaka tā, ka ir parastā kārtība un ir ārkārtējā situācija. Šo varētu norakstīt uz ārkārtējo situāciju, nevis parasto kārtību, kad varbūt kaut ko mežā vajadzētu izrakt. Nezinu, kā piemēram, ar pazaudētu mantu vai vēsturisko atlieku, kas mežā varētu būt palikusi,
tā tomēr ir situācija, kad zem zemes ir dzīvnieks, un dzīvnieks tomēr ir jāglābj. Tas ir arī mūsu uzstādījums un uzskats."
Ierastā kārtība atļaujas saņemšanai ilgst vairākas nedēļas. Šajā ārkārtas situācijā ierēdņi gan būtu rīkojušies uzreiz, apgalvo "Rīgas mežos". Turklāt nelūgto viesi āpsis varēja alās ierakt, liedzot sunim gaisa padevi, vai pat uzbrukt, un šajā cīņā terjeram nebūtu nekādu izredžu. Suņa glābēji izrakuši divus metrus platu, četrus metrus garu un divus metrus dziļu grāvi.
"Suni meklēt vajag, tas ir, kā saka, draugs un ģimenes loceklis. Ka atrada – labi, izglāba – labi. Aktīvi cilvēki Latvijā ir, man tas viss patīk ļoti, bet tas, ka nepadomā, kur var iet ar suni, kur var laist vaļā bez pavadas, tas nav pareizi, jo dabas parkā mēs par dabu rūpējamies, aizsargājam," uzskata Valdis Gavars, kurš ir sašutis par biotopa bojāšanu. "Tur nav domāts, ka var ostīt kādam dzīvniekam alas un baidīt citus dzīvniekus.
Šajā gadījumā ir dabas parka biotops izbojāts, cik tur tie koki skarti. Mēs nezinām, cik koki izdzīvos, neizdzīvos."
Šajā dabas pieminekļa teritorijā ir aizliegts pārveidot reljefu, ja zemes līmeņa izmaiņas pārsniedz 30 centimetrus. Glābēji izrakuši vairākus metrus.
"Mūsu darbinieki ir apsekojuši teritoriju, kāpas robs ir aizbērts, un varētu būt divi gadi, kad šī te kāpa lēnām atjaunosies, jo mežainās kāpas pieļauj mērenu traucējumu. Šajā situācijā teritorija bija ēnaina, bet kāpas otrā pusē bija ķērpji, kas potenciāli varēja ienākt, bet mēs uzskatām, ka primārāk pēc loģikas ir tā, ka suni nevar atdzīvināt, bet kāpu šajā situācijā var atrakt atpakaļ," uzskata DAP Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vecākā eksperte Lauma Krišāne.
Suņu saimniekiem ir jāpievērš uzmanība pastaigu vietām un jānoskaidro, vai suns tajās drīkst atrasties bez pavadas, vai tajās ir kādas dabas vērtības, kurām suņu klātbūtne varētu kaitēt, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldē. Tāpat jāatceras, ka par katru suni atbildīgs ir cilvēks un, ļaujot, piemēram, trenkāt meža dzīvniekus, tiek pārkāptas tiesību aktos noteiktās dzīvnieku labturības prasības.
