Tādēļ dabas sargi aicina brīvprātīgos palīgā savākt nopļauto zāli, krūmus un atvases, lai tās nenomāc daudzās retās purva augu sugas, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Agnese Balandiņa:
„Tā kā lopi Kaņiera apkārtnē un daudz kur citur vairs netiek ganīti, vienīgā iespēja ir pļaušana un nopļautās zāles savākšana. Un šajā vietā to var izdarīt tikai ar roku darba palīdzību, jo tehnika tur nevar iebraukt. Piesakoties talkai, jārēķinās, ka būs krietni jāpastrādā, jo zāļu purvs nebūs tik gluds kā kultivēta pļava. Darbošanās paredzēta apmēram četras stundas. Noslēgumā būs arī pusdienas, un šī būs arī iespēja klātienē aprunāties ar speciālistiem un neformālā gaisotnē uzzināt ko vairāk par dabas vērtībām un apsaimniekošanas nozīmi.”
Ķemeru Nacionālajā parkā galvenokārt Kaņiera ezera apkārtnē sastopami zemie jeb zāļu purvi, un tie pilnībā attaisno savu nosaukumu - pavirši skatoties tie atgādina pļavu. Tomēr, atšķirībā no pļavām, tie ir ļoti ciņaini, slapji un zem "zāles" ir izvedojies bāgātīgs sūnu klājiens. Lakstaugu stāvā nozīmīgākā loma ir grīšļiem, kas atmirstot veido grīšļu kūdru ar neitrālu reakciju. Zemie purvi mitrumu saņem no gruntsūdeņiem, tāpēc nereti ir ļoti slapji un arī grūti caurejami. Īpašs zāļu purvu tips ir kaļķaini zāļu purvi, kas ir nozīmīgas retu, aizsargājamu augu atradnes.
