Ne tikai ticējumi, bet pārbaudīti fakti liecina, ka zirņi jāsēj simtajā dienā, tad zirņos nesametīsies kaitēkļi.
„Var likt pa vienam, tā kā bedrītē ar pirkstu iespiest. Var kaisīt no sētuves lielā laukā. Tas atkarīgs no tā, cik liels lauks un vai grib vai negrib ravēt,” klāsta folkloras kopas “Zirņi” vadītāja Sarma Ūpe.
Zirņi ir sēkla, tāpēc tos sēj, saka Ūpe. Zirņi jāsēj agri – jau gada 100. dienā, lai ne pangodiņš, ne sēklgrauzis nepaspēj sadēt olas.
„Simtā diena parasti sanāk 10. aprīlī. Šoreiz iekrīt 9. aprīlī, bet zirņus nesēj dienā, kad ir „r” – pirmdienā, piemēram, tāpēc, lai nav tārpaini. Talkas vispār ir jautrs pasākums,” pamāca Ūpe.
Par zirņu sēšanu simtajā dienā Sarma Ūpe ievākusi ziņas. Izrādās, ka zinoši lauksaimnieki šo sēšanas tradīciju izmanto joprojām, un tam ir savs pamatojums.
„Vai tā būtu 100., vai 104. dienā, tas nav tik svarīgi, bet būtiska ir agrā sēja. Kad zirņi sāk ziedēt, kaitēklis vēl nav pamodies, tāpēc zirņus sēj agri,” norāda Ūpe.
Darbošanās ar zirņu sēšanu nu jau Zirņos kļuvusi par tradīciju, saka folkloras kopas vadītāja. Pulkā tad nāk arī apkārtnes novadu folkloristi un notiek gan gatavošanās talkai, gan dažādas izdarības talkas laikā.
„Talcinieki nāk un brauc ar savu saujiņu sēklas. Galvenais ir stāsts, no kuries tā nāk – mantota vai pirkta pirms trīs gadiem,” pauž Ūpe.
Aicinātie talcinieki rūpīgi gatavojas pasākumam, tāpēc katras sētās rindiņas galā būs arī kāds stāsts par ko pasmieties un papriecāties, saka Sarma.
„Šogad ir lāpīto bikšu konkurss, jo pērn folkloras kopa „Zīle” atbrauca ar lāpītām biksēm. Esot atradušas ziņas, zirņu jāsēj lāpītās biksēs,” norāda Ūpe.
Braucot pa Rīgas – Liepājas šoseju slaveno zirņu lauciņu varot arī redzēt. jo to parasti sargā arī kāds putnu biedēklis. Pērn lauku sargājusi garā Grieta, šoreiz tā būšot Erna, kas uzdevumam jau esot sagatavojusies.
Braucot garām, atliek tikai pamest aci uz Zirņu pusi, bet, ja gribas ko iesēt, tad jāvelk mugurā lāpītās bikses.
