Kipras pludmales šiem rāpuļiem bijusi mājvieta tūkstošiem gadu. Nelielie bruņurupuči pagājušā gadsimta pirmajā pusē tika medīti, un šo sugu tālākā pastāvēšana bija apdraudēta.
Tāpēc 1978.gadā tika sākta konservācijas programma. Tad tika atrastas tikai 300 bruņurupuču ligzdošanas vietas.
Biologu veiktajā pētījumā pagājušajā gadā atklāta iepriecinoša situācija – ligzdošanas vietu skaits bija pieaudzis vairāk nekā trīs reizes.
“Pirms 30 gadiem, kad sākām konservācijas programmu, cilvēkiem vispār nebija ne jausmas, ko tā nozīmē.
Arī paši īsti nezinājām, ko nozīmē biotopā nošķirt vienu sugu no citas. Tomēr ar laiku arī cilvēkiem radās daudz saudzīgāka attieksme pret bruņurupučiem,” stāsta programmas vadītāja Mirola Hadikristoforu.
Biologi skaidro, ka programmas galvenais uzdevums bija aizsargāt bruņurupuču ligzdas un mazuļus no citiem dzīvniekiem un cilvēkiem, kā arī palaist tos jūrā. Lai redzētu pirmos rezultātus, bija nepieciešami vismaz 20 gadi, lai nu jau pieaugušie bruņurupuči atgrieztos Kiprā un veidotu jaunas ligzdas.
Bruņurupuču pavairošanās liecina, ka šo rāpuļu aizsargāšanas programma ir devusi pozitīvus rezultātus, taču to aizvien ir maz. Ir apzinātas vien pusotrs tūkstotis zaļo bruņurupuču un seši tūkstoši Karetas jūras bruņurupuču mātīšu.
Biologi skaidro, ka lielu lomu bruņurupuču sugu glābšanā nospēlējusi arī vietējo varasiestāžu iesaiste, kas palīdzējusi informēt sabiedrību par programmu.
Bruņurupuči uz Zemes dzīvo vairāk nekā 200 miljonus gadu, taču Vidusjūras reģionā – aptuveni 10 tūkstošus gadu. Bruņurupučiem ir sava “bioloģiskā navigācija”, kas tiem ļauj atgriezties un dēt olas tajās pašās pludmalēs, kurās to pašu darīja rāpuļu priekšteči simtiem gadu iepriekš.
