"Ja ir runa tieši par maziem bērniem, visvairāk cieš seja, kakls, matu daļa, ausu daļa, kas, protams, ir ļoti traumatiski bojājumi, ar ievērojumiem asins zaudējumiem," stāsta Bērnu slimnīcas virsārsts Vilnis Grīnbergs.
Pastāv stereotips, ka kāda suņa šķirne ir brīnišķīga, mīl bērnus un auklē viņus Tomēr šis uzskats nereti ir maldinošs un var izraisīt nelaimes gadījumus.
"Līdz šim, savā 30 gadu praksē ar dzīvniekiem, es neesmu runājis ne ar vienu suni, kas man būtu pateicis, ka viņš mīl bērnu! No kurienes tas mums ir?!" izbrīnīts ir kinologs Leons Markelovs.
Ir bildes, kur bērniņš guļ virsū sunim, bet sunim tas vienā jaukā mirklī var apnikt. Un viņa protests ir zobi. Tas ir rūciens, ko mēs nedzirdam, vai spalvās var redzēt agresivitāti, kam seko kodiens.
Sunim, bez šaubām, mājās, kurās ienāk zīdainis, statuss ir lielāks nekā tam zīdainim.
Suns spēlējas pilnīgi savādāk nekā bērns. Sunim bērns ir sacensību partneris, kuru viņam vajag vinnēt, parādīt sevi, jo tie ir viņa gēni. Sunim jāparāda un jāiemāca, ka mājās ir jauns ģimenes loceklis. Protams, jāmāca ir arī bērns.
"To nu vajadzētu iegaumēt, ka dzīvnieks nav spēļmantiņa, ka bērnam nav jāspēlējas tur, kur sunim atrodas ēdiens vai suns guļ," stingri saka kinologs Markelovs.
Nereti pusaudži pie kodumiem kājās vai rokās tiek, izdarot straujas kustības, lēkājot vai pat speciāli kaitinot suni.
"Jauniešiem, kuri ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, jābūt ļoti uzmanīgiem!" raidījumam "Ķepa uz sirds" saka Markelovs un turpina: "Ja nu ir tāds gadījums, ka ir kaut kur nepieskatīts suns, bērnam būtu jāapstājas. Jābūt tā, lai velosipēds ir starp suni un bērnu."
"Tagad, kad sākas velosipēdu sezona, es gribētu vērst suņu saimnieku uzmanību – nu neaizmirstiet uzlikt uzpurni un turēt īsā pavadā, jo velosipēdists var ļoti ātri parādīties aiz muguras vai no sāniem, kur saimnieks nevar redzēt, bet suns reaģēs," saka kinologs.
Protams, nedrīkst aizmirst arī par mazāka izmēra sunīšiem, kas, pēc statistikas spriežot, kož vairāk un biežāk, nekā lielie suņi.
"Viņam nervu sistēma ir mazliet savādāka nekā lielam, nosvērtam sunim. Mazie var daudz ātrāk sakost, tas ir jāatceras un jābūt ļoti uzmanīgiem," dzīvnieku uzvedību skaidro Markelovs.
Kaķis ir mīļš un pūkains, bet, izlaižot nagus, var kļūt bērnam tikpat bīstams kā suns.
"Man uz rokām ir pavisam maziņš kaķēns, bet viņam jau ir ļoti asi zobiņi, ar kuriem viņš var iekost. Viņam ir pietiekami gari nadziņi," rāda "Cats Meow" kluba prezidents Jans Lavrentjevs un turpina: "Šeit var redzēt, ka šie nadziņi viņam nav īpaši tīri. Pat neliels skrāpējums var dzīt ilgi. Tāpēc, protams, kaķi bērniem ir tikpat bīstami."
Nereti jaunie vecāki saskaras ar kaķa greizsirdību pret bērnu.
Eksperts iesaka iepazīstināt kaķi ar jauno ģimenes locekli un mēģināt pievērst viņam tikpat lielu uzmanību kā iepriekš. Arī bērnam, kad viņš sāk rāpot, jāmāca, kā izturēties pret kaķi: "Bērnam jāiemāca, ka guļošus kaķēnus vai kaķus nevajag aiztikt. Ja kaķis ēd, nekādā gadījumā neaiztiekam kaķi, jo viņš aizsargās savu ēdienu." Lavrentjevs arī saka, ka kaķēnus nēsāt aiz skausta var tikai viņa mamma: "Ja to dara cilvēks, kaķim tas ir kā pazemojums. Par asti es vispār klusēju. Aiz tās raut nedrīkst."
Suns un kaķis nekad nebūs bērnu aukles. Tāpēc jāsargā bērni, un viņus nedrīkst atstāt bez pieskatīšanas kopā ar mājdzīvniekiem.
