Iemesls vienkāršs – nepiesiets suns taču skrienot prom. Apmācība vai citas suņa turēšanas alternatīvas netiek izskatītas, jo par to nekas nav dzirdēts.
LTV raidījums "Ķepa uz sirds" devās raudzīties situāciju un novēroja – kādā sētā pie šķūņa piesieti divi suņi: viens sagaida ar niknu riešanu, bet otrs vēl ir nepieaudzis taksis. Sieviete uzskata, ka viņu nepatiesi apmelo kaimiņiene, kurai skauž, ka pašai nav "tik smalks" šķirnes suns.
Kad kucēns tiek atsiets no ķēdes, tas ir aktīvs, nav badināts, ir pat apaļīgs. Tā ir pirmā pazīme, pēc kuras skaidrs, ka Pārtikas un veterināro dienestu iesaistīt nav jēgas, jo viņiem tas esot būtiskākais kritērijs – ja sunim neredz ribas, ar viņu viss ir kārtībā.
Sekas suņa psihei, dzīvojot pie ķēdes, redzamas kā uz delnas. Blakus esošajā caurumā piesiets dzīvo gados vecs taksis, no kura saimnieki baidās paši. Pieejot klāt pie cauruma, dzirdam niknu rūkšanu.
Saimniece izvelk bļodu un parāda, ka tur ir nevis ūdens, bet piens. Viņa dievojas, ka suns pa nakti guļot gultā un piesiets ķēdē tikai pa dienu, jo "vazājoties apkārt pie kucēm".
Pa to laiku redzams, ka kucēns paķēris vienīgo mantu, kas viņam pieejama – tukšu plastmasas pudeli. Uz jautājumu parādīt suņa rotaļlietas, tiek iznesta viena jauna mantiņa. Saimnieki sola laboties – kucēnu vairs pie ķēdes neliks un tas tiks sterilizēts.
Bet vai tiešām sabiedrība nevar neko darīt, lai nepieļautu suņu turēšanu pie ķēdes? Diemžēl nevar, jo suns ir saimnieka privātīpašums. Atbildīgās iestādes reaģē reti un tikai tad, ja redzamas klajas dzīvnieka spīdzināšanas pazīmes vai tas jau aizgājis bojā.
"Ķepa uz sirds" aicina ziņot, redzot suni, ko ilgstoši tur piesietu. Tāpat mudina runāt ar kaimiņiem, draugiem, paziņām, kuri neko nav dzirdējuši par alternatīvām suņa turēšanas iespējām.