Ķepa uz sirds

Suns strauji noveco – kas jāzina saimniekam?

Ķepa uz sirds

Kāpēc mopsis Kevins pazīst Madaru Biedriņu labāk nekā viņas vīrs un bērni?

Ķengurs un runājošs āzis – tās nav pasakas, bet realitāte tepat Latvijā!

Ķengurs un runājošs āzis Talsu pusē – Diānas pilsētu nomaina pret dzīvnieku rančo

Kas nepieciešams, lai kļūtu par ietekmīgāko zvēru pagalmā – asākie zobi, garākie ragi vai kuplākā aste? Vai tomēr viedākie izrādās tie ar pūkaināko kažoku un mīlīgāko purniņu.. Ja Talsu pakalnos sadzirdat skaļu zviedzienu, tad ziniet – kaut kur tuvumā jūs sveicina ēzelis un vēl vairāki desmiti ragaiņu un nagaiņu. Te saimnieko Diāna – dzimusi pilsētniece, kura kafejnīcas un šopingus nomainījusi pret lauku mieru un nebeidzamo darbu.

 “Pati es esmu uzaugusi dzīvoklī, un vienmēr esmu gribējusi pie dzīvniekiem, pie dabas un tad nu, kad pati esmu uzaugusi, to arī esmu sasniegusi, ko vēlējos, vienmēr esmu vēlējusies pie dabas. Daudzi brīnās, man ir divas augstākās izglītības, jā, bet es esmu izvēlējusies laukus, tā kā šeit dzīvot ir patīkamāk nekā pilsētā,” atzīst rančo saimniece Diāna Širokaja.

Lielākā sirds daļa vienmēr piederējusi zirgiem. Kādu laiku Diāna nodarbojās ar jāšanu un strādāja citā mini zoodārzā, līdz saprata aicinājumu veidot pašai savu neparasto rančo.

“Man patika tā atmosfēra, un vienmēr esmu mīlējusi dzīvniekus, tā kā sagribējās kaut ko tādu līdzīgu,” stāstīja Diāna.

Aptuveni pirms 4 gadiem sāka veidot zoodārziņu, iekopa zemīti ar vīru kopā, “pamazām, pamazām ar savām rokām visu arī cēlām”, sacīja Diāna.

Rosība rančo ir jūtama vienmēr. Kā nu ne, ja kazām gribas pagrauzt kādu žogu, bet auniem nobadīt sētas mietus. Tomēr vislielākais darbs jāvelta citiem – tiem, kas dabā cilvēkam mestu līkumu.

“Visgrūtāk pieradināt ir savvaļas dzīvnieciņus, ja, tur ir nepieciešams ilgāks laiks, pieņemsim, tādus kā ķengurīšus - aplociņā pat man klāt neiet,  bet mājiņā iekšā  es varu pieiet un no rokas pabarot arī,” stāstīja Diāna.

Tā kā zvēriņi var labi dzīvot arī Latvijas apstākļos, bija skaidrs – šeit noteikti atradīsies vieta ķenguru pārītim, kas nu sagaidījis jauno paaudzi.

“Nu jau mums ir mazulītis apskatāms, kurš gan sēž somiņā, gan arī sācis lēkt laukā, iepazīst pasauli, tas ir ļoti interesants skats, kā viņš pirmās reizītes lec no somiņas laukā un skatās, bet pagaidām arī mammas somiņā sēž, drīz jau būs tā, ka viņš tikai iebāzīs galviņu somiņā, paēdīs pieniņu un somiņā pats vairs neies iekšā,” stāstīja Diāna.

Turpretī nekādu iebildumu pret uzmanību nav āzim Burvītim – kolorītākajai rančo personībai.

“Viņam patīk publika, runā viņš mums uz publiku,” atzina Diāna. 

“Mēs viņam piedāvājam graudiņus, viņam ļoti garšo kā bērniem konfektītes, un viņš māk paprasīt vēl, vēl, vēl, un tā viņš mums runājās, un brauc cilvēki skatīties speciāli šo āzīti, jo tas ir kaut kas tāds īpašs, nekur neredzēts,” atklāja Diāna.

Bet galvenais – obligāti jābūt skatītājiem. Neies jau dzesēt muti pa tukšo.

“Viņš runājās, kad ir cilvēki,  kad es viena pati viņam prasu, viņš īsti runāt negrib  tad viņš tikai gaida, kas es viņam iedodu un viss,” stāstīja Diāna.

Cīņā par lielāko uzmanību sacenšas arī ēzeļi, lamas, aitas, pundurkazas, zirgi, poniji, nūtrijas, murkšķu pārītis, truši un dažādi eksotiski putni. Lielākā daļa no tiem ir pirkti tepat Latvijā vai ceļojuši no ārzemēm – bet ik pa reizei Diānas ģimenei nākas dzīvnieciņus arī glābt.

“Mums ir dažādi dzīvnieki, gan trusīši, ko paņem cilvēki un pēc tam nevēlas turēt, saprot, ka tas nav viņiem, arī putni dažādi - cilvēki, atrodot pļavās dažādus ievainotus putnus, ir veduši pie mums, mēs, protams, nosūtām tālāk, palīdzam atrast to vietu, kur var tālāk palīdzēt šiem dzīvnieciņiem, ja mēs paši nespējam,” klāstīja Diāna.

Patvērumu rančo atradusi arī stirniņa – dēvēta par Ziemassvētku brīnumu. Viņu cilvēki atveda ievainotu. Diāna meža zvēram palīdzēja atkopties, saņēma nepieciešamās atļaujas dzīvnieka turēšanai, un šobrīd stirna dzīvo rančo kuplajā pulciņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt