Sadaļas Sadaļas

Ķemeru mitrājos atjauno dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana, informē projekta koordinatore Dana Lūse.

Dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana notiks trīs vietās Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) - Engures novada Smārdes pagastā un Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagastā, īpašumos, kas pieder valstij un atrodas pietiekami tālu no apdzīvotām vietām.

Paredzēts atjaunot Eiropas mērogā aizsargājamas dabas vērtības – augsto purvu, slapjos mežus un palieņu pļavas.

Atjaunojot dabīgo hidroloģisko režīmu, tiks novērsta nosusināšanas sistēmas negatīvā ietekme un atjaunots purvainais un staignāju mežs. Dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana notiks Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā – vietā, kur purvs kūdras izstrādes rezultātā degradējies un nespēj pats atjaunoties, aizaug ar mežu un no tā izzudušas purvam raksturīgās augu sugas, piemēram, sfagni, dzērvenes un rasenes.

Tāpat arī atjaunošana noritēs Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošajos mežos, kas bijuši pakļauti nosusināšanai, ierīkojot tajos grāvju tīklu, kā arī 20.gadsimta 30.gados iztaisnotajā Skudrupītē, kas tolaik tika piemērota lauksaimniecības vajadzībām. Atjaunojot tās līkumoto tecējumu, upītes krastos atkal pletīsies palieņu pļavas, kas kalpos par nozīmīgu barošanās un atpūtas vietu migrējošiem putniem, kā arī par mājvietu divām Eiropā apdraudētām putnu sugām – griezei un mazajam ērglim.

“Patlaban mēs esam liela un nozīmīga uzdevuma priekšā – saglabāt Eiropas mērogiem izcili vērtīgās Latvijas mitrāju teritorijas, tā nākotnē cilvēkam aiztaupot raizes par tādām dabas katastrofām kā plūdi un lieli pali. Mitrājiem ir nozīmīga loma ne vien kā dabiskiem sūkļiem plūdu laikā, uzkrājot pavasara palu vai spēcīgu lietavu ūdeņus, bet arī kā klimata regulētājiem un dabiskām ūdens attīrīšanas iekārtām. Tieši tādēļ ir vērts rūpēties par šo jutīgo dabas apvidu saglabāšanu un atjaunošanu,” skaidro DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Pirms darbu veikšanas Zaļajā purvā, Skudrupītē un Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošajos mežos veiktais “Ietekmes uz vidi novērtējums” apliecina, ka hidroloģiskā režīma atjaunošana ĶNP teritorijās apkārtnes apdzīvotās un lauksamniecības teritorijas neietekmēs. 

Paralēli lielajiem būvniecības darbiem tiks uzsākta ganību izveidošana Melnragu pļavās. Tās laikā plānots izbūvēt ganību žogu 3,8 km garumā, kā arī uzcelt divas skatu platformas, kas jau pavisam drīzā nākotnē priecēs ĶNP apmeklētājus.

Darbi tiek veikti LIFE+ projektā „Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” (“HYDROPLAN” LIFE10NAT/LV/000160). Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija. Projektu plānots noslēgt 2018. gadā. Vairāk par projektu var uzzināt projekta tīmekļa vietnē http://hydroplan.daba.gov.lv.

   
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt