Keiptaunas klimats ir līdzīgs Vidusjūras reģionam ar siltām, sausām vasarām un lietainu ziemas periodu. Ūdeni Keiptaunā piepgādā no sešiem aizsprostiem. To ūdens rezervuāros pēc lietus sezonas sakrājas ūdens, ko var izmantot vasaras sausajā laikā, kad tas pilsētai un lauksaimniecībai ir nepieciešams vairāk. Tomēr kārtīga lietus sezonu Keiptauna nav pieredzējusi jau ilgāku laiku, tāpēc ūdens līmenis ūdens rezervuāros kļuvis kritiski zems.
Klaudija Šahtšneidere dzīvo Keiptaunā un strādā Pasaules Dabas fondā par ūdens apsaimniekošanas programmas vadītāju. Viņa stāsta, ka lielais sausums ir galvenais iemesls, kādēļ Keiptauna varētu kļūt par pirmo pilsētu pasaulē, kura paliek pilnībā bez ūdens. Jau pēdējos trīs gadus nokrišņi Keiptaunas reģionā ir zem vidējā līmeņa.
“Tai pašā laikā Keiptauna pēdējos 20 gados ļoti strauji aug. Un strauji palielinās arī iedzīvotāju skaits. Un, protams, ja cilvēki pārvācas uz Keiptaunu, viņiem vajadzīgs arvien vairāk ūdens,” stāsta Klaudija.
Pēdējos 23 gados iedzīvotāju skaits Keiptaunā ir audzis no divarpus miljoniem līdz vairāk nekā četriem miljoniem jeb par teju 80%. Tai pašā laikā ūdens dambju ietilpība šajā periodā ir augusi minimāli. Klaudija stāsta, ka jau sen ir bijuši plāni, ka, pilsētai kļūstot lielākai, ir jāmeklē jauni veidi ūdens piegādei - dziļurbumi, ūdens attīrīšana, lai varētu izmantot jau izmantotos ūdens resursus. Tomēr tas netika darīts iepriekš, bet gan tikai tagad, kad sākušās problēmas.
“Bet, tā kā bija tik daudz citu prioritāšu, jo Keiptaunas pilsēta auga, uz šīm lietām mazāk fokusējās. Un pirms četriem gadiem nekas neliecināja, ka aizsprosti paliks sausi, tāpēc neviens par to ļoti nesatraucās. Un šobrīd pilsētnieki saka - mums vajag rīkoties tagad, jo skaidrs, ka šādi uzlabojumi prasa laiku,” stāsta Klaudija.
Lai taupītu ūdeni - strikti ierobežojumi
Lai jau tā trūkstošo ūdeni taupītu, šobrīd Keiptaunā ir samazināts ūdens spiediens. Tāpat varasiestādes ir izdevušas rīkojumu, ka cilvēki dienā drīkst izmantot tikai 50 litrus ūdens. Klaudija stāsta, ka šāds ierobežojums ir vajadzīgs, bet tai pašā laikā prasa pārdomātu ūdens lietošanu.
“Un tas nenozīmē tikai mājās, tas nozīmē visur. Ja es tagad ofisā dodos uz tualeti, mums nav krānu, kur nomazgāt rokas, mums ir roku dezinfekcijas līdzekļi. Mēs ūdeni nenolaižam, ja čurājam. Principā pilsētā ir atļauts noskalot podā tikai brūnas lietas. Un mājās tev ir īss mirklis dušai, bet ūdens tiek tecināts spainī, lai to vēlāk izmantotu tualetes poda noskalošanai. Arī veļasmašīnu ūdens tiek savākts, un tas arī nonāk tualetes podā,” skaidro Klaudija no Pasaules Dabas fonda.
Tomēr ūdens ierobežojumi cilvēkiem liek iemācīties būt taupīgiem un dažādas lietas darīt citādāk. Tas liek arī saprast, ka patiesībā ar 50 litriem ūdens dienā var izdarīt ļoti daudz, lai gan tas nešķiet liels ūdens daudzums. Piemēram, mazgāšanās notiek ļoti taupīgā režīmā, kas patiesībā ir tāds veids, kā būtu jāmazgājas ikvienam.
“Izslēdz dušu, ieziepējies, ieslēdz atkal un visu noskalo. Un tā tu izmantosi mazāk nekā 10 litrus ūdens. Un, pat ja mums būs atļauts dienā lietot 25 litrus ūdens, arī tad tas ir iespējams. Ir vienkārši jāmaina ieradumi, jo šī doma par garu dušu vai vannu, tas vienkārši mums šobrīd nav iespējams,” stāsta Klaudija.
Gaidot "Day Zero"
Ar dzeramo ūdeni gan šobrīd vēl problēmu nav, stāsta Klaudija. Arī krāna ūdens kvalitāte ir apmierinoša. Tomēr ir cilvēki, kuri to baidoties lietot uzturā vai arī tas vairs negaršo. Tas tādēļ, ka šobrīd, kad ūdens nāk no aizsprostu apakšas, to vajag arī hlorēt, lai pārliecinātos, ka tas ir lietojams uzturā. Keiptaunas iedzīvotāji arī dodoties pēc ūdens uz avotiem, kas atrodami ap pilsētu.
Keiptaunā itin bieži tiek izziņoti jauni “Day Zero” datumi jeb diena, kad ūdens tiks atslēgts pilnībā. Sākotnēji tika runāts, ka tas notiks jau šogad aprīlī. Tomēr "Reuters" raksta, ka šobrīd tas ir pārcelts uz 2019. gadu. Visi ūdens ierobežojumi gan paliek spēkā. "Day Zero" nozīmē, ka ūdens būs tikai sabiedriskajās iestādes - piemēram, slimnīcās vai skolās. Klaudija atminas gadījumu, kad pēc paziņojuma par nulles dienu cilvēki esot krituši panikā.
“Un viņi sāka pirkt ūdeni kā traki. Cilvēki cīnījās par ūdeni pārtikas veikalos. Uzreiz, kad ūdens nonāca plauktos, cilvēki to grāba no veikalnieku rokām un krāva to savos iepirkuma grozos.
Normāla ūdens maksa Keiptaunā ir 50 līdz 70 ruandas par 5 litriem. Un tam nevajadzētu maksāt vairāk. Bet mums ir ziņas sociālajos tīklos, ka citi tās paceļ. Un cilvēki ir kā sociālā policija - ja tie redz, ka kāds pārdod ūdeni pārāk dārgi, tie to fotogrāfē un sūta citiem - šis pārdod pārāk dārgi, un tas nav pieņemami. Tā kā šeit notiek arī sociālā kaunināšana,” stāsta Klaudija.
Lai gan Keiptaunā ir manāmi ierobežojumi, iedzīvotāji saprot, kādēļ tas ir jādara. Turklāt problēma nav uzradusies pēkšņi. Jau vairāk nekā gadu ir bijuši lielāki vai mazāki ierobežojumi. Par to stāsta visi laikraksti, televīzijas un radio. Cilvēks nevar iziet caur Keiptaunai, vairākas reizes par to neuzzinot.
Saving water is everyone's responsibility.#CapeTownwatercrisis #CapeTown #DayZero #WaterCrisis pic.twitter.com/oO9QweyrVq
— Kitamu??photographer (@Kitamu0929) March 24, 2018
“Pat ja tu lidostā nonāc kā tūrists, jau lidmašīnā saka, ka pie mums ir sausums. Tā kā cilvēki to apzinās. Un šeit ir daudzas aktīvistu grupas, kas smagi strādā, lai sasniegtu cilvēkus vietās, kur informācija nav vienkārši pieejama. Tāpat arī cenšas to pārtulkot vietējās valodās, lai cilvēki informāciju varētu iegūt savā valodā, jo mēs esam valsts, kurā ir daudz dažādu valodu,” skaidro Klaudija.
Daba un lauksaimniecība
Lai gan lietus sezona nav bijusi jau ilgstoši, Keiptauna nav pārvērtusies par izžuvušu tuksnesi - koki un zāle joprojām ir zaļi, jo tie ūdeni iegūst no zemes. Klaudija arī stāsta, ka bagātākos pilsētas rajonos joprojām cilvēki arī laista savus dārzus - zālienus, rožu stādus un citus dārza augus, jo nespēj iedomāties - kā būtu dzīvot izkaltušā vietā. Lai gan nereti ir manāmi izkaltušas vietas, tomēr kopumā daba sausumu iztur.
“Dabīgie augāji, kas pie mums ir ļoti bagātīgi, ir sausumizturīgi. Tā kā daļa no mūsu dabīgās veģetācijas vienkārši gaidīs, kad parādīsies lietus sezona, un tad sazaļos. Bet lielā mērā ar augiem viss ir kārtībā,” skaidro Klaudija.
Tikmēr, runājot par lauksaimniecību, Klaudija stāsta, ka daļai zemnieku šis gads būs smags. Keiptauna ir svarīgs reģions, no kura nāk dažādi augļi un vīns, tāpēc sausums ir iespaidojis ražošanu un augu augšanu. Piemēram, "Reuters" raksta, ka šogad sausuma dēļ Keiptaunas reģionā pat par piektdaļu varētu kristies vīnogu apjoms.
“Viņi ir dabūjuši tikai aptuveni 40% no normālā gada ūdens daudzuma, tāpēc lauksaimniekiem ir jāizzāģē, piemēram, ābolu koki, lai nebūtu tik daudz augļu. Tiek runāts par to, ka 50 tūkstoši cilvēki zaudēs darbu, bet es nezinu, cik tālu tas ir nonācis.
Bet uzreiz ir skaidrs, ka lauksaimniecībai sausums ir smags trieciens. It īpaši mazajiem lauksaimniekiem, kuriem nav finansiālā spilvena,” stāsta Klaudija no Pasaules Dabas fonda.
Parasti lietus sezona Keiptaunā sākoties ap maiju. Šā brīža aprīļa prognozes gan rāda, ka lietus arī aprīlī nebūs. Ja runājam par risinājumu, pirmais un vienkāršākais šobrīd ir vienkārši taupīt ūdeni. Klaudija arī stāsta, ka tas, kas notiek tagad, ir realitāte, kura jau tika paredzēta. Jau iepriekš tika prognozēts, ka turpmāko 50-100 gadu laikā līdz ar klimata pārmaiņām Keiptaunu piemeklēs sausums. Un tas, kas notiek šobrīd, ir iespēja tam pielāgoties jau tagad.