Kārtīgi ieelpojuši svaigo meža gaisu un noskaidrojuši, kur paliek izelpotais oglekļa dioksīds, vairāk nekā simts ekoskolu skolēni devās divu stundu garā ekspedīcijā pa Tomes mežu. "Mēs bērniem pašiem ļaujam dabā izbaudīt dažādus mežsaimnieciskos procesus un redzēt dažādu mežu. Pašiem mērīt, skaitīt, svērt un izdarīt secinājumus," saka VAS "Latvijas Valsts meži" komunikācijas speciāliste Anda Sproģe.
Katrā no četrām stacijām bērnus sagaidīja dažādi uzdevumi, un iespēja iegūt vairāk zināšanu par koku dzīvi dažādos vecuma posmos.Īpašu interesi gan skolotājos, gan skolēnos raisīja gadskārtu skaitīšana. "Es tik ilgus gadus esmu nodzīvojusi, un nezināju, ka var braucot pa stumbru pēc atzariem noteikt koka vecumu. Tas bija fantastiski interesanti," saka Liepupes direktora vietniece Ira Janiša.
Turklāt vienkāršais veids arī ļauj saprast kādi augšanas apstākļi nepieciešami jaunajiem kociņiem un kāpēc koki arī jācērt. "Jā, es sapratu, jo citi koki tad nespēs normāli attīstīties un nebūs tik lieli, un mēs viņus nevarēsim pārstrādāt, un arī skābekli nevarēs ražot," norāda Pļaviņu novada ģimnāzijas audzēkne Violeta.
Lai veicinātu klimata pārmaiņu ierobežošanu, vienā no ekspedīcijas stacijām skolēni iestādīja 500 priedītes jeb OMAs mežu, kas veicinās oglekļa mazietilpīgu attīstību. "Vienā m3 koksnes, tas ir aprēķināts, ir viena tonna CO2. Viens kubikmetrs koksnes izaug 1,3 sekundēs. Tas ir kopējais koksnes pieaugums mežos," saka Sproģe.
Ozolnieku ekoskola mežu izvēlējusies arī par savu šā gada tēmu, tāpēc iegūtās zināšanas noteikti tikšot liktas lietā. "Tā ir tā kā starpviela. Matemātikā to var izmantot uzdevumu risināšanai. Latviešu valodu mēģināt mācīties ar tekstiem par mežu, viņu kopšanu un šādām lietām," paskaidro Ozolnieku vidusskolas audzēkne Laura.
Par klimata pārmaiņu ierobežošanu tiks diskutēts arī starptautiskā konferencē, kas pēc mēneša notiks Rīgā.
