Aivaram kopā ar sievu Guntu „Lielgrodās” ir 200 kazu liels ganāmpulks. Aivars pret savām kazām izturas ar lielu cieņu, uzskatot, ka katra kaza ir personība ar savu vārdu, ciltsrakstiem un raksturu:
„Kazas ir dāmas, grācijas, rakstura īpašības kā jau kazai – strauja, gudra, ir uzmanīga un nepacietīga. Ja kaza kaut ko ieņēmusi galvā, tad viņa grib to realizēt. Ja grib iziet no elektriskā gana, tad to arī izdara. Saimnieks pat nemana, kā viņa tiek ārā.”
Austrumu horoskopā teikts, ka kazas, kas ganās labos laukos, ir labsirdīgas un devīgas, gatavas dalīties ar pēdējo siena kumšķīti. Savukārt tās, kazas, kam tikušas pieticīgākas ganības, vienmēr ir neapmierinātas ar likteni un skaudīgi lūr uz kaimiņu lauku, kur, viņuprāt, barība ir labāka un zāle zaļāka.
„Kazas ganībās vispirms nemetas āboliņa laukā, viņas dosies pie dadža lapas - tā skaitās delikatese. Pašas viņas atrod sev ārstniecības augus un visu pārējo,” novērojis Aivars.
Kazām ir vissaderīgākie dzīves un veiksmes elementi, viņas ir sievišķīgas un labas mātes - savus bērnus ļoti labi atšķir un svešu kazlēnu reti laiž pie pupa.
Katrai kazai ir savs vārds un numurs – to prasa Eiropa, ja kazkopis nodarbojas ar ciltsdarba izkopšanu. Aivars kazām devis daudz meiteņu vārdus – Maira, Estere, Hima, Harta… „Maija arī ir? - Jā, Maija ir, 10. maijā svinam vārdadienu,” saka kazkopis.
Tibetiešu astroloģijā kaza asociējas ar lēnu prātu un mieru, tāpēc arī gads solās būt nesteidzīgs - ar tendenci atlikt darbus uz vēlāku laiku un varbūt pat arī paslinkot...
Taču ne jau visam var ticēt – citos horoskopos teikts, ka kaza ir kaprīza, pļāpīga un spītīga, tāpēc šogad strīdus un konfliktus būs grūti atrisināt. Īstais Kazas gads pēc austrumnieku kalendāra gan sākas tikai 19. februārī. Gada stihija ir koks, bet krāsa zaļa, kā jau viss, kas kazai patīk – zāle, koku un dadžu lapas.
