Ķepa uz sirds

Pirmo reizi pie suņu trenera – kas jāzina saimniekam?

Ķepa uz sirds

Patversme suņu senioram nav pēdējā pietura – taksenīte Tīna ziemassvētkos sagaida savu īsto Cilvēku

Karaliski un skaisti kā rotaļu lācīši – kāds ir kavaliera čārlza spaniels un kāpēc Norvēģija aizliedz šīs šķirnes audzēšanu?

Kavaliera karaļa Čārlza spaniels – dižciltīgs un skaists, taču Norvēģijā šķirnes audzēšana aizliegta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kavaliera karaļa Čārlza spaniels – jau šķirnes nosaukums liek domāt, ka tas ir kaut kas aristokrātisks, sens un izcils, un tā tas arī ir. Tomēr šķirnei raksturīgas iedzimtas kaites dēļ, piemēram, Norvēģijā šo suņu audzēšana ir aizliegta.

Jau 15. un 16. gadsimtā šķirne parādījās Eiropas karaļnamu galmos un mākslinieku gleznās. Arī karaļnamos šie suņi bijuši favorīti, tāpēc ir tikai dabiski, ka turpmāk šie suņi tika saukti par karaliskajiem un ieguva tiesības uzturēties pat parlamentā.

Ērtības labad pilno šķirnes nosaukumu gan lieto reti, biežāk viņus sauc vienkārši par kavalieriem.

Lutekļi, kuri prasa daudz darba

Kinoloģe un suņu audzētāja Liene Voina skaidroja: "Viņi mums ir augstdzimušu ģimeņu lutekļi. Dāmas viņus izmantoja tajā laikā kā blusu ķērājus. Ziemā zem kleitām viņi sildīja kājas."

Taču mednieka gēns šķirnei tā arī nav pazudis.

Par to kinoloģe pārliecinājās pati, kad ar savu pirmo kavalieri aizbrauca ar laivu uz Mīlestības saliņu. "Mēs izkāpjam no laivas, un tur ir gārnis. Un Čika vienkārši aizskrien. Es prasu, vai tā patiešām ir sala. Labi, tad jau atskries atpakaļ," viņa stāstīja.

Saimniekiem ir jāatceras, ka mednieka instinkti kavalieriem ir ļoti, ļoti spēcīgi. Putni ir milzīgs izaicinājums. "Kavalieri vienmēr vajag turēt siksnā. Garā, bet siksnā. Tas ir viņa un saimnieka drošībai, ka ar to suni nekas nenotiks," sacīja Voina.

Čika pie Lienes nonāca jau pieaugusi, tāpēc uzskats, ka pieaugušam sunim kaut ko iemācīt ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami, nav īsti pareizs.

Saimniece norādīja: "Protams, darbs sākumā ir jāiegulda. Jūs abi esat personības. Suns ir pieaudzis, tu esi pieaudzis, jums jāspēj sadzīvot, bet ir arī plusi – viss tas kucēna trakums, tas tev nav jāizdzīvo. Viņam jau ir nostabilizējusies psihe, tu redzi, kāds ir viņa raksturs."

Tāpēc, viņas ieskatā, izvēloties suni, nav obligāti jāmeklē kucēns. Sev piemērotu draugu var atrast jau pieaugušu. "Tu vari saprast, kam viņš vislabāk derēs. Tev par viņu var pastāstīt – kāds viņam raksturs, temperaments. Tu vari sapast, vai tas derēs tavā ģimenē, vai viņš ir vairāk aktīvs, vai mazāk aktīvs," viņa teica.

Lielākā kļūda suņa audzināšanā ir saimnieka nezināšana, pārlutināšana un apmācības trūkums.

Voina vērtēja: "Lielākā kļūda, ko mēs izdarām – viņš taču tik maziņš, viņš taču tik jauks. Drusciņ parēja, tas taču nekas, drusciņ pagrauza, tas taču nekas. Bet tas mazais "drusciņ pagrauza" izaug. Kāpēc tad tu tad bļauj uz viņu? Tev jau tas suns ir jāuztver kā suns."

Suns parasti viegli pieņem saimnieka noteikumus, bet nespēj saprast, kāpēc saimnieka uzvedība pēkšņi mainās.

Speciāliste skaidroja: "Vienmēr, kad paņem kucēnu, es saku: "Ja jūs viņam ļausiet gulēt gultā, jo maziņš viņš raudās, viņam būs skumīgi, tad rēķināties, ka tad, kad viņš būs liels, viņš gulēs gultā. Viņš būs pieradis. Jūs to atļāvāt.""

Kavaliera vizītkarte ir skaistā spalva un karaliskās ausis. Tās gan ir ne tikai rūpīgi jāķemmē, bet arī ļoti rūpīgi jāžāvē, jo spalva tur ir ļoti gara un bieza, tāpēc viegli var rasties iekaisums.
Garo ausu dēļ arī ēšana nav vienkārša. Kavaliera saimniekam jārēķinās, ka viņš būs ļoti aktīvs, prasīs ļoti daudz laika  un nepārtrauktu saimnieka uzmanību. Vienatnē viņš skums un, visticamāk, sāks darīt nedarbus.

Tāpēc pirms iegādes jāpārdomā simt un vienu reizi – vai tiešām šis ir īstais brīdis sunim?

Norvēģijā aizliedz audzēšanu

Kavaliera karaļa Čārlza spaniela vārds skan patiešām karaliski, taču diemžēl tikpat grandioza ir arī šīs šķirnes īpatnība – siringomielija jeb galvas smadzeņu un muguras slimība. Nosaucot to par cietsirdību pret suņiem, Norvēģija februāra sākumā pat aizliegusi šīs šķirnes audzēšanu.

Kā izpētījuši speciālisti, slimība šai šķirnei ir iedzimta, un līdz šim nav vēl atrasts veids, kā ar ģenētisko testu palīdzību to noteikt. Siringomielijai ir dažādas izpausmes, viena no biežākajām – nieze kakla rajonā.

Irina Meļņika jau trīs gadus ir Tofifi saimniece. Karaļa Čārlza spaniels bija viņas sapnis. Ieraudzījusi, ka internetā tiek tirgoti spaniela kucēni, Irina nolēmusi, ka ir laiks jaunam mājdzīvniekam. Lai gan zinājusi, ka nepieciešami gan dokumenti, gan rūpīga audzētavas apskate, tas viss izpalicis.

Viņa sacīja: "Es nedabūju redzēt kucēnus pārējos, man teica, ka viņi ir pārdoti, man iznesa viņu laukā pa durvīm un iedeva rokās. Visa šī mana sapņu vīzija sabruka šajā brīdī, bet, protams, mēs bijām braukušas vairāk kā divas stundas, un, protams, kad to kucēnu paņem rokās, viņu nav iespējams no rokām izlaist."

Pirms kucēna iegādes Irina bija rūpīgi pētījusi šķirnei raksturīgās slimības un regulāri Tofifi veda uz pārbaudēm. Tomēr, kad sunīte sāka kasīties un siekaloties, nekāda ārstēšana nav līdzējusi. No sākuma ārstēti gan parazīti, gan alerģijas, līdz beidzot nonākts līdz siringomielijai.

"Pēc tam es palasīju par to siringomieliju un sapratu, ka tā kasīšanās ir tipiska, viņa kasa šo  galvas, skausta zonu, jo viņai ir diskomforts skaustā. Nemāku es tos neiroloģiskos procesus izstāstīt, bet viņai ir diskomforts skaustā, un tad mēs savilkām kopā, ka siringomielija rada un ietekmē sāpes mugurā, locītavās," sacīja saimniece.

Savukārt veterinārārste Daiga Bokvalde paskaidroja: "Citas izpausmes šai slimībai bez niezes ir sūdzības par sāpēm, nolecot no dīvāna vai negribot lēkt iekšā dīvānā, respektīvi – pie kaut kādām nesaprotamām sāpēm mugurā."

Vienīgais veids, kā nosaka šo diagnozi, ir magnētiskā rezonanse. Izmeklēšanu veic pilnā narkozē, turklāt tas nebūt nav lēti – vidēji jārēķinās ar vismaz 500 eiro.

Slimības izpausmes suņiem parasti sākas ap gada vecumu, un tā nav pilnībā izārstējama.

Tofifi paveicies ar to, ka viņas slimība netiek klasificēta kā smagas formas, lai gan tāpat visu mūžu būs jādzer zāles un regulāri jāapmeklē klīnikas.

Viņas saimniece norādīja: "Tad, kad viņa sāka dzert nozīmētās zāles, viņai tiešām kļuva manāmi labāk, viņa pārstāja, par 85% mazāk sāka kasīties, citādi viņa bija kā apsēsta uz to kasīšanos, viņa varēja piecelties no miega, pakasīties un iet atpakaļ gulēt, tagad viņa atkal guļ mierīgi un laimīgi, un krāc."

Savukārt daktere uzsvēra, ka ikviena saimnieka pienākums pirms suņa iegādes ir rūpīgi izpētīt šķirnei raksturīgās veselības problēmas, kā arī to ārstēšanas izmaksas.

"Iznāk tā, ka mēs nopērkam suni par, teiksim, 700 eiro, un pirmajā dzīves gadā mums ir jāiztērē pie ārsta 2000 eiro. Neviens jau uz to nav gatavs, un neviens jau nav gatavs, ka viņš nopirks suni, kas visu mūžu būs jāārstē," viņa sacīja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti