Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Katlakalnā saimniekam atsavināta suņa Arčija lieta izraisījusi plašas diskusijas

Katlakalnā atsavināts voljērā dzīvojošs suns; saimnieka un aculiecinieku viedokļi atšķiras

Rīgā, Katlakalnā, janvārī pēc šā gada aukstākās nakts atsavināts suns, kurš viens pats ilgstoši atradies voljērā neapdzīvotā īpašumā. Kaimiņi un dzīvnieku aizstāvji stāstīja, ka par Bernes ganu suni Ārčiju nav izrādītas pietiekamas rūpes, savukārt saimnieks Vello Tomei apgalvoja, ka suns aprūpēts ik dienu un dzīvnieka atsavināšanas procedūra nav bijusi pareiza. Par dzīvnieka labturības un turēšanas prasību pārkāpumiem uzsākto lietu turpina izskatīt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Naktī uz šā gada 17. janvārī, kad suns tika atsavināts, aizvadīta aukstākā nakts pēdējo četru gadu laikā, Pierīgā sals bija līdz -27 grādiem.

Patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone pastāstīja, ka cilvēki ziņojuši par Ārčija gadījumu: “Mums ir līgums ar pašvaldību par mocītiem dzīvniekiem, par cietsirdīgu attieksmi, par izņemšanām, par klaiņojošiem dzīvniekiem. Kārtība ir tāda, ka mēs lūdzam ziņotājus sazināties ar pašvaldības policiju."

Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš stāstīja, ka policijai tika ziņots par kritiskā stāvoklī esošo suni, kura saimnieks ilgstoši neparādās vietā, kur dzīvnieks mīt. Likums nosaka nodrošināt dzīvnieka nodošanu kompetentai iestādei, šajā gadījumā – dzīvnieku patversmei.

Patversmes “Ulubele” vadītāja Džonsone norādīja, ka, pēc ziņotāju teiktā, suns vairs neesot cēlies augšā: “Mēs aizbraucām, redzējām – tā tas tiešām bija. Ūdens nav, sasalis, drusku ledus apakšā, kājas – priekšķepas – uztūkušas. Pats apātisks. Diezgan traģiskā stāvoklī. Noteikti viņu vairs tur nevarēja atstāt.”

Patversmē  arī uzsvēra, ka dzīvnieka būda neiztur kritiku, tā nav likumā noteiktajā izmērā, lai suns spētu apgriezties, saritināties un sildīties. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, suņa saimnieks tikai pērnā gada nogalē sarūpējis koka paleti, uz kuras Ārčijs var gulēt, nevis stāvus pavadīt diennakti, ķepām mirkstot urīnā un izkārnījumos.

Kaimiņu un saimnieka versijas atšķiras

Pirms četriem gadiem ģimenei, kurai piederēja Bernes ganu suns Ārčijs, nodega māja. Cilvēki pārvācās, bet suns palika. Saimnieks uzcēlis sunim voljēru, taču – pēc kaimiņu un dzīvnieku aizstāvju teiktā – īpašumā parādījies reti.

Aculiecinieki stāstīja, ka suns augu diennakti rējis un dzīvi vadījis savos izkārnījumos tā, ka pat nav bijis kur apgulties. Aculiecinieki rādīja arī video, kur suns redzams netīrā voljērā. Kaimiņiene apgalvoja, ka Ārčijs voljērā dzīvojis kā cietumā, un kundze bijusi viena no viņa dzīvības uzturētājām – nesusi sunim ēdienu.

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa norādīja – sunim, kurš tiek turēts nožogotā teritorijā, ir jānodrošina pastaigas.

Suņa saimnieks Tomei, kurš sākotnēji pie raidījuma "4. studija" vērsās ar vēstuli, bet vēlāk nevēlējās neko papildus komentēt, apgalvoja, ka par dzīvnieku pienācīgi rūpējies. “Sunim vismaz vienu reizi dienā dodam siltu ēdienu, bet vēl arī kaimiņš dod sauso suņu barību, bet aukstajās dienās arī siltu ūdeni,” bija pausts Tomei parakstītajā vēstulē raidījumam.

Suņa saimnieks apsūdz policiju

Suņa saimnieks norādīja uz nepilnībām dzīvnieka atsavināšanas procedūrā. Policijas darbiniekus izbraukumā nepavadīja pārstāvis no PVD, kas brīvdienās (suņi izņēma svētdienā) nestrādā, un netika saņemtas arī citas nepieciešamās atļaujas.

PVD pārstāve Riekstiņa atzina: “Teritorija, kura nav publiski pieejama, principā drīkst būt apsekota tikai dzīvnieka īpašnieka klātbūtnē vai arī šīs teritorijas īpašnieka klātbūtnē. Ja ir piekrišana. Pretējā gadījumā, ja nav šīs piekrišanas, tad parasti ir jāpieprasa vai nu tiesneša, vai prokurora atļauja.”

Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš uzsvēra, ka suns tiktu izņemts jebkurā gadījumā: “Faktiski mēs vadījāmies pēc situācijas, ka suns ir jāizņem. Situācija bija tāda, ka šis bija vienīgais un pareizais lēmums.”

PVD joprojām izskata lietu par 17. janvārī izņemto suni un izvērtē dokumentus. PVD pārstāve Riekstiņa norādīja, ka plašāku informāciju par notikušo, kamēr administratīvais process vēl notiek, sniegt nav iespējams.

Atklājies, ka likumsargi nav iesnieguši vienu nepieciešamo dokumentu, lai PVD varētu lemt arī par suni, jo birokrātiski tā nav izņemta manta. Tāpēc šobrīd tiek izskatīti vien labturības pārkāpumi. Lai suns varētu atgriezties pie saimnieka, viņam ieteikts tiesāties ar dzīvnieku patversmi.

Reģionālās pašvaldības policijas pārstāvis Bomiņš atzina, ka policijas darbinieks lēmuma par suņa izņemšanu vietā ir pievienojis iekšējo protokolu, tā dēvēto aktu. Viņš skaidroja, ka lieta ir diezgan apjomīga – sistēmā ievietoti apmēram 70 faili.

"Ja mēs zinātu šo informāciju no PVD ātrāk nekā šobrīd, protams, būtu to pievienojuši. Taču procesuāli tas neko nemaina, jo lēmums izņemšanas dienā tika paziņots suņa īpašniekam. Viņam bija zināma suņa atrašanās vieta. Būtu zinājuši to ātrāk, šo lēmumu mēs būtu nosūtījuši. To mēs šobrīd esam izdarījuši,” skaidroja Bomiņš.

PVD neinformēja, vai policistu iesniegtais dokuments ir saņemts, norādot, ka dzīvnieku izņemšanas kārtība administratīvo pārkāpumu procesos ir stingri reglamentēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt