Vides fakti

Kā un kāpēc viņi kopj savu ķermeni

Vides fakti

Pat mēslu muša slaukās pēc ēšanas. Kā dzīvnieki uztur tīrību?

Sinatropie dzīvnieki

Kas savvaļas dzīvniekus mudina tiekties pie cilvēkiem?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Cilvēkiem līdzās mītošos savvaļas dzīvniekus pieņemts dēvēt par sinantropajiem dzīvniekiem – no grieķu syn — kopā un ànthròpos — cilvēks. Dzīvnieki tiecas turp, kur viņu nojausma vēsta: ir drošība, pajumte un galvenais – salīdzinoši vieglāk iegūstama barība.

Daudzas kustoņu sugas līdzās cilvēkiem – gan lauku apvidos, gan pilsētās, pat lielās pilsētās – mitinās kopš seniem laikiem. Citas varam saukt par relatīvām jaunienācējām.

Ir sugas, kuru visi pārstāvji uzskatāmi par sinantropiem. Ir sugas, kurām sinantropizējusies vai sākusi sinantropizēties tikai daļa populācijas. Ir arī gadījuma sinantropi, proti, atsevišķi kādas sugas pārstāvji, kas šāda vai tāda iemesla dēļ nolēmuši iemitināties kaimiņos ļaudīm. 

Sinatropie dzīvnieki cilvēku vidē.
Sinatropie dzīvnieki cilvēku vidē.

Cilvēku skaitam pieaugot, arvien izteiktāk norit savdabīga pakāpeniska dzīves zonu pārklāšanās, saplūšana: jo vairāk cilvēki, cīnīdamies par savu eksistenci,  "iespiežas" savvaļas dzīvnieku teritorijā, jo vairāk savvaļas dzīvnieki – pretēji – cilvēku dzīves telpā.

"Ne jau visi kustoņi pie mums iespiežas! Ļoti daudzus mēs paši – tīši vai netīši – padarām par saviem kaimiņiem. Nu, kā gan citādi Eiropas pilsētās nokļūtu Ēģiptes zosis, Kanādas zosis, kā - papagaiļi gan no Dienvidamerikas, gan no Āzijas, gan no Āfrikas, kā – mandarīnpīles no Āzijas, kā – vāveres no Ziemeļamerikas, kā burunduki?!"

Tā vai citādi pie mums ir nokļuvuši un turpina nokļūt ne tikai dažādi ārzemju putni un zvēri, bet arī bezmugurkaulnieki.

Dzīvnieki šurp nokļūst, daļa izdzīvo, ne viens vien iedzīvojas. Un parasti diemžēl apdraud radniecīgu iezemiešu kustoņu pastāvēšanu. Daudzviet  ar ievazāto sugu klātbūtni cilvēki jau tā saraduši, ka parasti to pat īsti neievēro.

Ne jau tikai ārzemnieki sinantropizējas! Arī neskaitāmi vietējie savvaļas kustoņi, kuriem ir labas adaptēšanās spējas, ir tapuši par tuviem mūsu līdzgaitniekiem vai pamazām iekārtojas mums arvien tuvāk, tuvāk.

Mainot savu dabisko dzīves telpu pret cilvēku pārveidoto vidi, ēdienkarti viņi gribot negribot spiesti mainīt. Mainās ne vien dzīvnieku barības sortiments, bet zināmā mērā arī viņu uzvedība.

Tiesa, būtiska dzīves vides maiņa vai pat tikai mēģinājums to mainīt ne vienmēr, ne visiem garantē drošību, nereti tā ir riskants pasākums.

Sinatropie dzīvnieki cilvēku vidē.
Sinatropie dzīvnieki cilvēku vidē.

Bet, kad ir pielāgojušies mājot līdzās cilvēkiem vai netālu no cilvēkiem, dzīvnieki, protams, iemanās izmantot savā labā ļaužu darbošanās rezultātus jeb sekas. Viņi iemācās saprast, ko no mums var sagaidīt un kā jāizturas, lai sagaidītu to, ko vēlas sagaidīt.

Grūti noticēt, ka bezmaz visas tās dzīvnieku sugas, kuru pārstāvjus ieraugot kādā lauku sētā, ciemā vai pat pilsētā, tagad uzskatām par cilvēkvidei parastiem, savulaik bijušas ārpus ļaužu apdzīvotām vietām vien sastopamas. Jā. Bet mūsdienās ievērojama daļa no sinantropajām sugām jau tik cieši saistīta ar antropogēnu vidi, ka citur nespēj ilgstoši izdzīvot. Otra grupa – sugas, kuras labprāt iemitinās cilvēciskotā vidē, pat aktīvi tiecas uz to, taču, ja tādas iespējas nav, bez īpašām problēmām spēj eksistēt ārpus tās.

Šā vai tā – mums, lai pavērotu kustoņus, nav jādodas uz kādu nomaļu vietiņu. Visdažādākie dzīvie radījumi mājo tepat līdzās, pat pavisam tuvu blakus. Tomēr citi  joprojām palikuši vairāk vai mazāk uzticīgi necilvēciskotām dzīves vietām.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2021. gada 31. jūlijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti