Zināmais nezināmajā

Kā sociālie tīkli maina zinātni: zinātnieki pauž bažas par saziņu ar sabiedrību

Zināmais nezināmajā

Vēsturiskais piesārņojums gruntī: kā tas ceļo gruntī un vai to savāc

Dzīvnieku redze: kā pasauli redz kaķi, suņi, zirgi un citi dzīvnieki

Kas redz tālāk un asāk – cilvēks vai dzīvnieks? Skaidro pētniece

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Gandrīz visiem zīdītājiem, izņemot cilvēkus un mājas cūkas, acs uzbūvē ir tā saucamais spoguļslānis, kas atrodas aiz tīklenes. Tas ir spīdīgs, gaismu atstarojošs slānis, kā dēļ dzīvniekiem tumsā "spīd" acis un tie redz labāk nekā mēs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta profesore un vadošā pētniece Līga Kovaļčuka.

Visi kaķu saimnieki ir redzējuši savu mīluļu zaļās acis, kas spīd tumsā, bet suņu īpašnieki lieliski zina, ka suņa deguns pamana gardumu daudz tālāk nekā acis. Dzīvnieku redze tiešām ir unikāla, tāpēc nemaz nav viegli iztēloties, kā pasauli sev apkārt redz dzīvnieki. 

"Nav iespējams uzreiz tā pateikt, kurš ir tas labākais, kurš redz tālāk vai asāk, jo tas ir ļoti atkarīgs no dzīvnieku sugas, no tā evolucionārā uzdevuma, kāds tam dzīvniekam ir dots," atzina Kovaļčuka. 

"Ja runājam par mājdzīvniekiem, mums ir dzīvnieki, kas ir mednieki – kaķi, kuriem, protams, ir ļoti svarīgi, lai viņi redz mazu objektu kustībā, kas viņiem ir jānoķer un jānomedī. Tad otrā pusē, lai arī cik briesmīgi neskanētu, mums ir tie medījamie, visi zālēdāji, atgremotāji, kuriem ir pilnīgi citādāk veidots šis acābols, kuru galvenais uzdevums ir skatīties, vai viņu nemedī, lai kaut kur sānos, lauka malā viņš ieraudzītu, ka kāds viņam tuvojas," viņa skaidroja. 

Tāpat ir dzīvnieki, kuriem ir svarīgāk, lai tie pēc iespējas labāk redz naktī, kuri tieši naktī medī un ir aktīvi. Ir tādi, kuriem ir nepieciešams redzēt arī zem ūdens. Tāpēc katram dzīvniekam redze var būt ļoti atšķirīga un savā starpā nav viegli salīdzināma. 

"Parasti cilvēki prasa salīdzinājumu ar mūsu redzi, bet arī tad laikam tā viennozīmīgi nevar pateikt, vai suņi, piemēram, redz sliktāk vai labāk," norādīja pētniece. 

"Jo skaidrs, ka kustīgu objektu suns pamanīs daudz labāk nekā mēs. Vidēji tiek spekulēts par apmēram 800–900 metriem, cik tālu suns spēj ieraudzīt, ja ir kustība. Teiksim, viņš var redzēt cilvēka kustību meža malā gandrīz kilometru tālu, ko mēs noteikti neredzēsim. Tajā pašā laikā, ja sunim būtu jālasa, jātamborē, tad noteikti mēs būtu tie, kas uzvarētu šajā sacīkstē," viņa vērtēja. 

Lai labāk izprastu dzīvnieku redzi, jāņem vērā ne tikai acs anatomija, bet arī tas, kur tās ir novietotas. Cilvēkiem acis ir centrā, tāpēc mums ir ļoti plašs centrālais binokulārais lauks, kas ļoti palīdz labāk saprast dziļumu un nodrošina asumu. Savukārt dzīvniekiem acis lielākoties ir vairāk novirzītas uz galvas sāniem. 

"Protams, govīm un zirgiem tas ir daudz izteiktāk, bet arī kaķiem un suņiem šis centrālais redzes lauks nemaz nav tik plašs, un tas var radīt problēmas. Lielākas problēmas, protams, ir zirgiem, par tiem tiešām var teikt, ka zirgs neredz sava deguna galā, un viņš neredz arī zem sevis," stāstīja Kovaļčuka. 

"Un tad ir arī tāda īpatnība kā acs zīlītes forma. Kaķiem tā ir vertikāla sprauga, bet visiem zālēdājiem tā ir horizontāla, un tas arī paplašina iespēju redzēt uz sāniem, redzēt maksimāli lielāku lauku, lai varētu sevi aizsargāt," viņa piebilda. 

Kaķu vertikālās zīlītes savukārt palīdz koncentrēt skatienu uz nelielu objektu un kontrolēt gaismu, kas ienāk acī, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc kaķi ļoti labi redz pat pilnīgā tumsā. 

"Ir vairākas anatomiskas lietas, kas to ietekmē. Viens ir tas, ka, ja paskatāmies uz kaķa acs anatomiju, kaķiem ir ļoti izteikti liela acs radzene. Aiz tās nāk ļoti liela iespēja acs zīlītei paplašināties, kas paver acs zīlīti milzīgā diametrā salīdzinoši ar mums. Un trešā, pati svarīgākā lieta, ir tīklenes īpatnības," skaidroja Kovaļčuka. 

"Gandrīz visiem zīdītājiem, izņemot mūs un mājas cūkas, ir tā saucamais spoguļa slānis, kas atrodas aiz tīklenes.

Tas ir spīdīgs, gaismu atstarojošs slānis, un tāpēc faktiski visa gaisma, kas iekļūst acī, tiek atstarota, tādā veidā dubultojot vai ir spekulācijas, ka pat līdz 130 reizēm labāk palielinot gaismas stara intensitāti," viņa norādīja. 

Spoguļa slānis tīklenē ir arī iemesls tam, kāpēc, skatoties uz kaķi vai kādu citu zīdītāju tumsā, redzam, ka to acis spīd. Vienlaikus jāatzīst, ka labāk pārvietoties tumsā kaķiem palīdz arī oža un vibrāciju uztvere, kas šiem dzīvniekiem ir ļoti izteikta. 

"Bet, ja salīdzina, tad tumša telpa, kur mums liktos, ka tajā nav pilnīgi iespējams pārvietoties, lielākoties kaķim nebūs problēma," secināja pētniece. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti