Ja krājas par daudz ūdens, jānoskaidro iemesls un vai ir kādi risinājumi, kā to novadīt.
Vietas, kur pie vainas bebri vai grāvī sakrituši koki, ja iespējams piekļūt ar tehniku, iztīra un sakārto, ieteica “Ziemeļlatvijas mežsaimnieka” Mežu atjaunošanas daļas vadītājs Viesturs Puriņš.
“Vietās, kur ir reljefs, kur ūdens krājas no pauguriem ieplakās, jārēķinās, ka būs purviņš,” sacīja Puriņš un ieteica tādu vietu atstāt, kāda ir.
Grāvju rakšana jāsaskaņo ar ''Valsts nekustamajiem īpašumiem'', melioratoriem un Valsts meža dienestu, norādīja Lazdiņa.
Pārmitrinātajās vietās iespējams veidot jaunaudzes, izmantojot stādvietu sagatavošanas veidus, kas kokam palīdz ieaugt. “Piemēram, vagas veidojam sausākās vietās, bet mazus paaugstinājumus jeb pacilas – mitrākās vietās. Kamēr kokaudze saņemas un ir spējīga izdzert visu ūdeni, uz pacilas saknītes ir drošībā un nenoslāpst,” skaidroja Dagnija Lazdiņa.
Dzīvnieku un kukaiņu radīti bojājumi
Tā kā šoziem zemi klāja sniega sega, dzīvniekiem nebija pieejami zemsedzes augi, un meža zvēri mielojās ar kokiem, kas radījis bojājumus.
Vietās, kur ir izteikti meža dzīvnieku izdarīti bojājumi, iespējams, vajadzētu regulēt to skaitu, tāpēc Puriņš meža īpašniekiem kā vienu no risinājumiem ieteica noslēgt līgumu ar medību kolektīviem.
“Ja audze ir ļoti smagi bojāta, varbūt jāaudzē cita suga vai jāveic konkrēti pasākumi uz vietas,” norādīja Puriņš.
Ja novērojams kukaiņu radīts kaitējums, jāizvērtē tā apmērs. Ja pie vainas mizgrauzis, pēc iespējas ātrāk perēklis jāizvāc un jārūpējas, lai tas neinficē pārējo audzi, skaidroja Lazdiņa. “Pavasarī, kad viss mostas, var redzēt, ka uz stumbriem pēkšņi parādās kaut kādi dīvaini sulojumi. Tad jāpadomā, vai nav kāda kaite iemetusies,” ieteica pētniece, pastāstot, ka gan Valsts meža dienesta, gan Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā ir informācija par to, kam jāpievērš uzmanība.
Kā mežu pasargāt no ugunsnelaimes?
Lai pasargātu mežu no ugunsgrēka, Viesturs Puriņš aicināja parūpēties, lai tam būtu iespēja piekļūt: “Lai meža ceļi būtu izbraucami, lai nebūtu pāri sakrituši koki, krūmi, lai rises uz ceļa būtu nolīdzinātas.” Viņš norādīja, ka ar likumu noteikts, ka meža ceļiem jābūt sakoptiem noteiktā termiņā.
Lazdiņa ieteica nesabiezināt audzes: “Ja zinām, ka sausa vasara, tad kokus nestādīt un neatstāt blīvi vienu pie otra, jo, ja audzei ir mazāk koku, tad tiem visiem pietiek mitruma. Ja koku ir daudz, tie visi dzer, izdzer tukšu un beigās viens otru nogalina.”
Meža stādīšana
Tiem, kuriem aktuāla meža stādīšana, jāņem vērā, ka ar sēklām un stādiem, kas ievesti no ārzemēm, iespējams ievazāt kādu kaiti, minēja Lazdiņa. Par to, kāpēc sava meža stādīšana jāplāno vairākus gadus iepriekš, var lasīt šeit.
Ja ir vēlme audzēt mežā eksotiskus augus, tas jāsaskaņo ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” selekcionāriem.
