Gadu vecajai franču buldogu meitenei Zuzei ir ļoti paveicies – viņa var izskrieties pati savā pagalmā, ēst kvalitatīvu, šķirnei atbilstošu barību un teju katru minūti saņemt tik kāroto saimnieku uzmanību. Tomēr nesen Zuzei radās neizskaidrojamas veselības problēmas.
"Zuze palika tāda dīvaina, tramīga, biežāk nāca pie manis, tā kā pieglaudās, gribēja, lai es viņu vairāk paijāju un, kad es sāku paijāt, tad es jutu, ka viņai ir nelīdzenumi uz ādas, sāku pētīt un bija tādas kā pumpiņas," stāsta Zuzes saimniece Ingūna Kronberga.
Klīnikā bija skaidrs – Zuzei parādījusies alerģiska reakcija. Bet no kā?
"Mēs izslēdzam to, ka tas ir no pārtikas, jo ēšanas režīms patiešām ir labs un Zuze netiek cienāta ar ļoti dažādiem pārtikas produktiem, bet notiek pieturēšanās pie viena veida diētas. Zuze arī regulāri tiek apstrādāta pret ektoparazītiem, tas ir, pret blusām un ērcēm, kas nozīmē, ka mēs varam izslēgt, ka šī alerģija saistīta ar to, ka viņai ir kodušas blusas
Sunim tika veiktas dažādas analīzes, pārbaudot, vai pie vainas nav kāda zemādas ērcīte – bet nekā!" skaidro "Rimi mājdzīvniekiem" eksperte, veterinārārste Anete Kalniņa.
Cēloni ārsti atrada pavisam citu.
"Tas ir ļoti interesants gadījums, kad mēs runājoties sapratām, kurš ir tas augs vai kura ir kā kontaktalerģija, kuras dēļ šie izsitumi, nieze parādījās, un šajā gadījumā tās ir tūjas, kas ir kā dzīvžogs mājās, un ir ļoti grūti, protams, no tā atbrīvoties, jo viņš tur vienkārši ir, un šis kontakts ir regulārs," atklāj veterinārārste.
Tagad Zuze tiek bieži mazgāta un paralēli tam lieto arī pretalerģijas zāles. Diemžēl alerģiju pilnībā izārstēt nav iespējams un
arī tūju dzīvžogu ārā cirst nevienam negribas, taču ar problēmu saimnieks var cīnīties. Kā?
Vispirms jānoskaidro alerģijas veids. Pastāv trīs veidu alerģijas – pret blusām, pret ārējās vides faktoriem un pret pārtiku. Un katrai no tām ir atšķirīgi simptomi (pārtikas alerģija, atopiskais dermatīts, blusu alerģiskais dermatīts).
"Kas attiecas uz ādu, tās pazīmes, ka dzīvnieks ir alerģisks, var būt gan pastiprināta spalvu izkrišana, dzīvniekam var būt nieze, kuru var konstatēt gan tad, kad viņš vienkārši kasa sevi, gan ar izteiktu laizīšanos, dzīvniekiem var būt blaugznas, var būt sauss vai gluži pretēji – ļoti taukains apmatojums," turpina speciāliste. "Protams, tur ir acu asarošana, ļoti bieži tie ir ausu iekaisumi, kuri parādās, pazūd, atkal atkārtojas."
Savukārt, ja dzīvniekam radusies pārtikas alerģija, var novērot gāzes, caureju, niezi vai vemšanu. Tāpat jāpievērš uzmanība, kurās ķermeņa zonās sākušās problēmas – ļoti bieži suņi sāk pastiprināti laizīt ķepas, ko saimnieki mēdz neievērot.
"Suņiem un arī kaķiem, kuriem ir atopiskais dermatīts, ļoti bieži tas skar cirkšņus, paduses, vēdera zonu, ausis, acu apvidu, bet tad, kad dzīvniekam, teiksim, ir blusu alerģiskais dermatīts, novēro ļoti lielu niezi un reizēm pat tādus sarkanus izsitumus un kreveles, un tas vairāk ir tajā zonā, kas ir virs astes," skaidro Kalniņa.
Arvien vairāk alerģijas ierosina ārējās vides faktori – piemēram, jau minētās tūjas. Alergēni var būt ļoti dažādi – putekļu ērcītes, augi, ziedputekšņi, pelējums vai spalvas.
Noteikt, kas tieši izraisījis alerģiju, ir sarežģīti – tas var aizņemt vairākus mēnešus, un arī dārgākās zāles ne vienmēr būs tās efektīvākās.
"Svarīga daļa ir vēstures ievākšana par to, ko tas suns ēd, kur viņš dzīvo, kur viņš guļ, vai viņš ir apstrādāts pret parazītiem, un ir arī iespēja noteikt alergēnus asins analīzēs. Šīs asins analīzes tiek sūtītas uz laboratorijām ārzemēs, un tad skatās, pret kuru vides faktoru dzīvniekam ir šī jutība," norāda veterinārārste. "Galvenais ir alerģiju kontrolēt. Ja ir izdevies saprast, no kā šī alerģija ir, tad maksimāli mēģināt izslēgt šo faktoru."
Tāpat niezi var izraisīt arī kāds konkrēts pārtikas produkts. Tas gan novērojams retāk, taču vainīgā produkta noteikšana saimniekam sagādā lielas galvassāpēs, it īpaši, ja suns pieradis ēst arī cilvēku ēdienu un kārumus. Biežākie pārtikas alergēni suņiem ir liellopu gaļa, piena produkti un graudaugi.
"Alerģija var būt arī pret jebkuru ogļhidrātu, tas nozīmē, pret rīsiem, kukurūzu un principā pret jebko, bet pārtikas alerģijas konstatēšanā tātad darbojas izslēgšanas metode," uzsver speciāliste. "Dzīvniekam divus mēnešus ir jāievēro vai nu hipoalerģiska diēta, vai jāēd ēdiens, kuru viņš nekad nav ēdis, bet tai ir jābūt vienveidīgai pārtikai divu mēnešu garumā. Un tad sākās eksperimenti – dzīvniekam, teiksim, piedāvā kādu citu produktu, piemēram, vistas fileju, un skatās, kāda būs viņa reakcija."
Alerģijas parasti attīstās vecumā no viena līdz trim gadiem. Diemžēl
ir šķirnes, kuras ir ļoti alerģiskas – franču buldogi, amerikāņu buldogi, pitbuli, bokseri, grifoni, kokerspanieli, mopši un labradori.
Tieši tādēļ, pirms izvēlēties kādu šķirni, der padomāt – vai veselības problēmu gadījumā saimnieks būs gatavs ieguldīt savu laiku un finanses, lai sunim palīdzētu.
"Ir ļoti svarīgi, lai būtu komunikācija ar saimnieku, jo visiem patīk ātrs rezultāts, bet ir jābūt gataviem tam, ka ādas slimības mēdz atgriezties. Tās mēdz parādīties no jauna, pat ja šķietami kādu brīdi viss ir bijis kārtībā, un tas prasa gan laiku, gan darbu, gan līdzekļus," norāda Kalniņa.
