Kas tad īsti ir čaga? Tā ir parazitārās sēnes – bērza melnās spulgpiepes – izraisīts veidojums uz koka. Sēnes vairošanās sākas, kad čagai pretējā stumbra pusē zem koka mizas izaug augļķermenis. Parasti tas notiek pēc koka bojāejas.
Tad pārplīst koka miza, un drīz vien lielā daudzumā nobriest un kļūst gatavas izplatīties sēnes sporas. Viņu uzdevums: vēja nestām nokļūt nākamo saimniekkoku mizas ievainojumos, plaisās. Čaga sāk augt tajās vietās, kurās koks ticis mehāniski bojāts. Bet pirms tam spulgpiepei jāizveido micēlijs, kas pamazām ieaug šai kokā. Čaga sāk veidoties dažus gadus vēlāk.
“Tas, ko mēs redzam koka ārpusē, tas ir tāds sterils veidojums, sterils – tas nozīmē, ka neveidojas sporas, ar kurām sēne varētu veidoties. Tas ir vienkārši tāds izaugums uz koka stumbra, kurā ir kopā gan koksnes šūnas, gan arī sēnes micēlijs. Pati sēne kokā iekļūst cauri kādiem nolauztiem zariem, piemēram, vai citiem kaut kādiem stumbra ievainojumiem un tad tas micēlijs jeb sēne sāk augt koksnē, iekšpusē – koka vidū, kur ir kodola koksne, un pamazām to koksni noārda,” skaidroja Latvijas Mikologu biedrības valdes pārstāve Diāna Meiere.
“Tas process nav ātrs – nav tā, ka čaga iekļūst tajā kokā un pāris gadu laikā to koku arī noēd.
Čaga var augt uz koka desmit, divdesmit gadus, es pat esmu lasījusi, ka vairāk gadu, bet tas jau ir tā mazāk ticami,” stāstīja Meiere.
Čagai augot, tā pamazām iesūc no koka un koncentrē sevī dažādas vielas. Tas veicina koksnes noārdīšanos. Reiz izveidojusies, čaga saglabājas tikpat ilgi, cik tās saimniekkoks.
Čaga visbiežāk aug uz bērziem, retāk uz baltalkšņiem un vēl retāk – uz citiem lapu kokiem.
Pretēji izplatītajam uzskatam, tā aug ne tikai uz veciem kokiem. Kādēļ gan čaga ir iecienījusi tieši bērzus?
“Katrai sēnei ir sava kaut kāda specialziācija, tai skaitā šīm piepēm, kas aug uz koku stumbriem, ir tādas, kas aug uz dažādiem kokiem, ir tādas ar ļoti, ļoti šauru specializāciju, piemēram, tikai viena koku suga varētu būt kā saimnieks. Un šī čaga arī dod priekšroku bērzam, arī uz alkšņiem dažreiz var redzēt,” stāstīja Meiere.
Kā izrādās, vizuāli necilais veidojums, kas atrodams uz bērza vai kāda cita koka ir labs līdzeklis, lai stiprinātu savu veselību.
“Ko tad viņa labu dara – kā jau sēne, tas nav augs, tas ir kaut kur robežās starp dzīvnieku un augu valsti, sēnes būtībā veido un no attiecīgā saimnieka auga – čaga jau būtībā ir parazīts, viņa uzkrāj veselu virkni ķīmiski aktīvu savienojumu. Un faktiski viņus varētu visus pieskaitīt, galvenokārt, fenola savienojumiem. Tātad fenoli ir ļoti spēcīgi dezinficētāji, ļoti spēcīgi antiseptiķi. Protams, tur ir arī ļoti daudz kas cits,” stāstīja Farmācijas doktore, ārstniecības augu pazinēja Vija Eniņa.
“Čaga ir īpaši bagāta ar mikroelementiem – čagā ir aptuveni 7% dažādu minerālvielu, tas ir ļoti daudz! Te ir ļoti lielā daudzumā mangāns, līdz ar to tā iedarbība ir ļoti koncentrēta un spēcīga,”skaidroja Eniņa.
“Čagai ir pirmkārt labas pretsāpju īpašības, čagai piemīt spējas mazināt spazmas, čaga spēj spēcināt imunitāti, faktiski, tonizē, spēj cilvēku uzmundrināt, padarīt dzīvelīgāku.
Bet tas galvenais, kādēļ cilvēki to izmanto, ne tikai tautas medicīnā, bet arī oficiālajā, ir tas, ka čagas preperātiem ir spēja, nu, neteiksim ārstēt vēzi, bet palīdzēt šajā procesā audzēja šūnām nebūt tik agresīvām, mazināt metastāžu veidošanos, palīdzēt zālēm, kuras lieto vēža ārstēšanā efektīvāk iedarboties,” stāstīja Eniņa.
