Kas ir «sūnu kumšķi» rožu dzeloņos

Rudeņos, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā top arvien vieglāk pamanāmi savdabīgi veidojumi, kas pirmajā acu uzmetienā zināmā mērā atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Tagad – ziemā, kad visas lapas ir pavisam nobirušas, šie kumšķi kļuvuši īpaši viegli ieraugāmi.  Jā, bet šie kumšķi nav sūnu kumšķi. Tie ir kukaiņa – rožu sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) – pangas.

Par pangām sauc ne tikai šīs sugas, bet arī daudzu citu sugu kukaiņu jaunās paaudzes mājokļus. Pieaugušo stadijā rožu sūnveida panglapsenes ir ārēji necili, neliela izmēra (vien nepilnu puscentimetru gari), tumši insekti, kas pārtiek no nektāra, no ziedputekšņiem, no laputu izdalījumiem.

Kā rodas viņu pangas? Pavasarī (parasti maijā) neizplaukušos rožu zaru galu un lapu padušu pumpuros tiek iedētas oliņas. Pēc nepilna mēneša izšķiļas balti, tārpveidīgi kāpuriņi. Viņu darbības rezultātā norit ķīmiski procesi, kas izraisa pataloģisko izaugumu veidošanos no rožu audiem. Pangas rada kāpuri.

Rozes Latvijā

Latvijā savvaļā konstatētas 18 rožu sugas, no kurām puse ir tā saucamie dārzbēgļi. Tautā visas sugas nešķirojot parasti tiek dēvētas vienādi - par mežrozītēm, lai gan mežos daudzas no tām ieraugāmas reti.

 

Visbiežāk mūsu valstī savvaļā ieraugāma maija jeb rudā roze, itin bieži krokainā roze,  nereti  atrodama suņu roze. Visas (gan nule pieminētās, gan pārējās) savvaļas rozes ir vasarzaļi, dzeloņaini krūmi. Rožu ziedi - samērā koši un smaržīgi, jo tos apputeksnē kukaiņi. Rozes slavenas ne vien ar saviem dzeloņiem un smaržīgajiem ziediem, bet arī ar raksturīgajiem augļiem. Rožu augļi ir tā saucamie riekstiņu kopaugļi (parasti sarkani, retāk oranži vai dzeltenīgi krāsoti).

 

Rožu sūnveida panglapseņu pangas var būt ieraugāmas gan pa vienai, gan vairākas līdzās. Šīs pangas ar citām ir vizuāli nesajaucamas, jo biezi klātas ar daudziem ļoti raksturīgiem (gariem, tieviem, zarveidīgiem) izaugumiem. Attīstības sākuma periodā (vasarā), kamēr vēl atrodas rožu lapu aizsegā, pangas ir atbilstoši maskējoši krāsotas – zaļgani vai dzelteni sārtas. Vēlāk – rudenī, kad rožu krūmos atliek aizvien mazāk nenobirušo lapu, šie veidojumi top aizvien vieglāk ieraugāmi. Vienlaikus tie kļūst neglītāki, līdz beidzot zaudē visu savu sākotnējo košumu.

Pangas ir daudzkameru veidojumi, tajās var atrasties pat vairāki desmiti kameru. No kameru skaita atkarīgs konkrētās pangas izmērs. Katrā pangas kamerā aug un attīstās viens panglapsenes pēcnācējs, attīstības procesā izejot vairākas kāpura stadijas.

Vasarā panglapseņu kāpuri ēd saimniekauga sulu no pangas iekšpusē esošajiem mīkstajiem audiem.

Rudenī viņi pārtrauc baroties un pāriet pirmskūniņas stadijā, kurā sāk ziemot. Pangas top cietas, tās joprojām atrodas labu gabalu virs zemes – krūmu zarotnē. Ja kāds nav tīši vai netīši iejaucies, jaunā sūnveida panglapseņu paaudze, pangās pārziemojusi, ziemas nogalē vai nākamā gada agrā pavasarī pirmo reizi dzīvē izkārnās un iekūņojas.

Iekūņojas turpat – savās pangās. Aprīlī vai maijā no tām izgraužas jaunā pieaugušo panglapseņu paaudze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt