Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Saruna ar ornitologu Ruslanu Matrozi par aktualitātēm putnu pasaulē

Vides fakti

«Klimata pārmaiņu indikatori»

Vai ozolos aug āboli?

Kas ir ozolu «āboli» – pangas?

Kad prāvākie ozoli sāk ziedēt un visiem ozoliem sāk plaukt lapas, vietām šo koku zaros parādās veidojumi, kas zināmā mērā līdzinās āboliem. Sākumā tie ir nelieli, pat mazi „ābolīši”. Laikam ritot, jo lielākas kļūst ozolu un ozoliņu lapas, jo prāvāki top „āboli” to zaros. Patiesībā šie “āboli” ir pangas. Kas ir šie veidojumi? Kā tie radušies?

Esmu jau ne vienu vien reizi stāstījis par pangām. Jāstāsta atkal, jo arī āboliem līdzīgie veidojumi ozolu zarotnēs ir pangas.

Retumis jau vēlā rudenī, reizēm arī saulainās dienās ziemas atkušņa laikā, bet parasti tomēr tikai agrā pavasarī, vērīgi aplūkojot ozolu stumbrus, cilvēkiem var paveikties ieraudzīt augšup rāpojošus kukaiņus, kas pirmajā acu uzmetienā līdzinās skudrām. Tomēr visvieglāk viņus pamanīt netālu no ozoliem vai zem ozoliem uz kontrastaināka fona – uz sniega.

Dzīvnieki ir trīs ar pusi līdz sešus milimetrus gari, korpulenti, dzelten- vai sarkanbrūni, bez spārniem, viņu galvu „rotā” samērā prāvas antenas. Šie radījumi – ozolu bumbuļveida panglapsenes.

Divas paaudzes 

Ozolu bumbuļveida panglapseņu dzīves ciklā ir divas paaudzes:  divdzimumpaaudze, kas sastāv no tēviņiem un mātītēm (t.s. ziemas/pavasara paaudze), un ir viendzimuma paaudze, ko veido bez pārošanās jeb partenoģenētiski vairoties spējīgas mātītes (t.s. vasaras paaudze). Viendzimuma paaudzes pārstāves – skudrveidīgās, bezspārnotās, sarkanbrūnās, partenoģenētiskās mātītes – ir tās, kuras agrā pavasarī kāpj augšup ozolos. Viņas dodas uz nelieliem zariņiem, sameklē lapu pumpurus un iedēj tajos olu porcijas (vairākus desmitus olu katrā).

Pangas ozolos

Panglapsenes ievada pumpuros arī savu siekalu dziedzeru izdalījumus, kas mīkstina un briedina auga audus. Vēlāk – lapu plaukšanas laikā – no traumētajiem pumpuriem zaru galos veidojas nevis lapas, bet pangas – patoloģiski jaunveidojumi. To uzdevums: kļūt par drošu patvērumu kukaiņu pēcnācējiem visā viņu attīstības periodā un būt par dāsnu barotni kāpuru stadijā. Savdabīgajās bērnistabās 2–3 mēnešus ilgs jauno dzīvnieku veidošanās process: aizritēs olas stadija, kāpura stadija, notiks iekūņošanās, kūniņas attīstība un izkūņošanās.

Pavasarī pēc kāpuru izšķilšanās, kas parasti notiek maijā, vēlākais jūnija sākumā, viņu attīstības gaitā izdalās auksīni, kas stimulē pangu bagātināšanos ar tanīnvielām. Rezultātā notiek auga audu pastiprinātu augšanu veicinošas bioķīmiskas reakcijas, tāpēc pangas var izaugt pat sešu centimetru diametrā, parasti gan to diametrs sasniedz vien 3 līdz 5 centimetrus (bet arī tas nav maz).

Vienā kūniņā pārsvarā – viena dzimuma kāpuri

Pangu forma ir nevienādi apaļa, to virsma nelīdzena, krāsa parasti dzeltenīga vai bāli sārta. 

Jaunas pangas ir mīkstas, to struktūra poraina. Veidojumu iekšpusē atrodas daudzas kameras, katrā no kurām mājo viens panglapsenes pēcnācējs.

Pangas ozolos

Notiek ozolu bumbuļveida panglapseņu dzimumpaaudzes jeb ziemas/pavasara paaudzes attīstība. Parasti vienā pangā neattīstās abu dzimumu kāpuri un kūniņas, bet vai nu tikai topošie tēviņi vai topošās mātītes, taču tā nav dogma.

Pēc izkūņošanās nu jau pieaugušie, dzimumgatavie kukaiņi katrs izgrauž pangas apvalkā atveri, pa kuru izkļūst ārā. Latvijā tas parasti notiek jūnija nogalē – jūlijā.

Pangas ozolos paliek līdz pat pavasarim

Ozolu zaros paliek tukšas, daudzcaurumotas pangas, kas pakāpeniski izžūst un brūnē, pēc tam melnē vai top pelēkas. Nu jau nevienam nevajadzīgo veidojumu struktūra kļūst līdzīga papīram. Tās vēl ilgi un stingri turas ozolos – vismaz līdz vēlai ziemai, parasti līdz pat pavasarim.

Nereti pavasarī pelēkas, sakaltušas, caurumotas pērnās bērnistabas atrodamas līdzās jaunām svaigām kārtējā gada pangām. Starp citu, pangas nobrūnē un sakalst arī tad, ja attīstības gaitā dzīvnieki kaut kāda iemesla dēļ gājuši bojā, bet šādā gadījumā tajās, protams, nav izgrauztu atveru.

Pangas ozolos pavasarī

Veiksmīgi izlietotajās pangās redzamo caurumu niecīgais caurmērs liecina, ka ozolu bumbuļveida panglapseņu dzimumpaaudzes pieaugušie īpatņi īpaši neizceļas ar druknumu. Arī dzimumpaaudzes pieaugušo kukaiņu garums ir necils (dažos milimetros mērāms). Mātītes nedaudz lielākas par līdzīgos apstākļos augušiem tēviņiem.

Dzimumpaaudzes panglapsenes ir spārnotas un, protams, pārojas. Pēc kopulācijas tēviņi mirst, bet mātītes nobriedina sevī oliņas, ierokas augsnē zem ozoliem, kur sameklē smalkas to saknītes un pa vienai dēj mizā oliņas. Dējumu vietās izveidojas nelielas vienkameras pangas. Šajos veidojumos mīt ozolu bumbuļveida panglapseņu topošā bezdzimumpaaudze – attīstās tās kāpuri, kūniņas.

Vēlā rudenī vai nākamajā pavasarī izkūņojas un no sakņu pangām iznāk ozolu bumbuļveida panglapseņu partenoģenētiskās mātītes, kas rāpjas ozolos, lai meklētu lapu pumpurus. Cikls atsākas.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt