Veterinārārste Daiga Bokvalde skaidroja, ka šis nosaukums radies no ārkārtīgi lielā lipīguma. "Ja viņš tiek kaut kādā vietā, kur ir vairāki suņi, tad principā visi saslimst ar to, un visvairāk tā ir problēma, kur ir liela dzīvnieku koncentrācija, – tās ir audzētavas, patversmes, suņu viesnīcas," norādīja Bokvalde.
Saimnieki nereti apjūk un audzētavu klepu notur par aizrīšanos.
Mazajiem sunīšiem klepus mēdz izpausties arī kā spēcīga šķaudīšana, kas citreiz vedina domāt par alerģijām. Tāpēc jebkuru aizdomu gadījumā vislabāk ir sazināties ar ārstu.
Veterinārārste teica: "Mēs parasti prasām, vai suns labi jūtas, vai viņam ir apetīte, vai viņš ir dzīvespriecīgs. Ja saimnieks to visu apliecina, tad mēs viņam iesakām, piemēram, kādu pretklepus sīrupu, bet, ja viņš saka, ka suns neēd vai ka visu, ko apēd, izvemj, tas klepus var būt tik mokošs, ka beidzas ar vemšanu, – tad mēs liekam nākt un atrādīties."
Parasti klepošana sunim pāriet divu nedēļu laikā, turklāt saimnieku sirdsmieram, – tas izskatās briesmīgāk, nekā ir patiesībā. Lielākoties audzētavu klepu suns izslimo vieglā formā un tam nav paliekošu seku.
"Lielākoties ārstēšana ir simptomātiska. Mēs vienkārši atvieglinām šīs klepus lēkmes ar pretalerģijas līdzekļiem, ar pretklepus līdzekļiem. Mēs nekādā gadījumā nerakstām antibiotikas, izņemot ļoti retus gadījumus, kad tiešām ir augsta temperatūra un suns jūtas depresīvi," skaidroja veterinārārste.
Lai pasargātu suni no audzētavu klepus, iesaka veikt vakcināciju. Vakcīnu sunim pilina degunā, un tas jādara reizi gadā.
"Jaunus suņus, īpaši tos, kam ir ļoti aktīvs dzīvesveids, jo, pirmkārt, viņi iet uz apmācību, liela daļa apmeklē izstādes. Lai jaunu suni nodarbinātu, nodzenātu, viņš iet uz suņu pastaigu laukumiem, lai viņš var iztusēt ar citiem suņiem, – tāpēc vajag noteikti vakcinēt," ieteica Bokvalde.
Būtiski ielāgot arī to, ka tad, ja suns tomēr saslimis, nevajag viņu ņemt līdzi uz publiskām vietām, lai neaplipinātu citus astaiņus. Un saslimšanas gadījumā pēc iespējas drīzāk jālūdz padoms veterinārārstam.
