Stāsti

NMPD direktore Sarmīte Villere par iedzīvotāju gatavību sniegt pirmo palīdzību

Stāsti

Īvāns: Restaurējot Baltijas ceļa runu filmas vajadzībām, bija viegli uzjundīt Atmiņas

Sabiedrībā trūkst izpratnes par dzīvnieku labturības noteikumiem

Kārtībsargi un patversmju darbinieki: Latvijā aizvien zema izpratne par atbildību pret mājdzīvnieku

Brīvdienās Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes darbinieki devās uz kārtējo izsaukumu saistībā ar mājas dzīvnieku labturības pārkāpumiem. Suņa saimnieks dzīvniekam liedzis pastaigas, ko patiesībā paredz pat normatīvi. Kārtībsargi un patversmju darbinieki apstiprina, ka sabiedrībā arvien ir zema izpratne par atbildību pret mājdzīvnieku, kas nereti noved pie cietsirdīgas izturēšanā pret dzīvnieku.

Pašvaldības policija šajās brīvdienās saņēmusi zvanu no iedzīvotājiem Vecmīlgrāvī, kas norādījuši uz kaimiņu, kurš savu suni neved ārā. Tāpat kaimiņi vairākkārt dzirdējuši suņa gaudošanu un smilkstus, skaidrojot, ka, iespējams, vīrietis savu suni arī sitot.

Policija konkrētajā dzīvoklī suņa saimnieku sastapa alkohola reibumā. Un saimnieks arī atzinis, ka suni ved ārā vien reizi nedēļā.

Kopumā 2016.gadā konstatēti 230 dzīvnieku labturības pārkāpumu gadījumi, no kuriem 36 bijuši atkārtoti pārkāpumi gada laikā, stāsta Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Par Vecmīlgrāvī konstatēto uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Lietas materiāli nosūti Pārtikas un veterinārajam dienestam izvērtēšanai par to, vai suni saimniekam konfiscēt.

Policija ar šādiem gadījumiem saskaras visai bieži, taču visvairāk sekas labturības neievērošanai vai cietsirdībai pret mājdzīvnieku novēro patversmes. Tur cietušie suņi un kaķi tiek nogādāti arvien vairāk.

Juglas patversmes “Labās mājas’’ vadītāja Astrīda Kārkliņa stāsta, ka normatīvajos aktos diezgan skrupulozi ir aprakstīti dzīvnieku labturības noteikumi. Proti, suņi, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, jāved pastaigās vismaz divas reizes dienā pa 30 minūtēm.

Līdzās dzīvnieku labturības nosacījumiem tomēr svarīgākais ir sabiedrības vairuma domāšana. Proti, daudzi ļaudis arvien nevēlas pieņemt domu, ka dzīvnieks ir atbildība, nevis rotaļlieta bērnam vai skaistumlieta pieaugušajam.

“Cilvēki bieži vien dzīvnieku uztver tikai kā utilitāru mantu, kas pilda kādas funkcijas.

Tātad viņš nav draugs, jo pret draugu mēs nekad neizturēsimies slikti vai ignorēsim viņa vēlmes, vai darīsim viņam pāri.

Joprojām mūsu sabiedrībā cilvēks izvēlas mājdzīvnieku, emociju vadīts, nevis pragmatiski visa ģimene apsēžas un nolemj, ko tas ģimeni nozīmē nākamos 15 gadus,” saka Kārkliņa.

Par labturības noteikumu pārkāpumiem un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem naudas sodu apmērs var būt līdz 350 eiro, kā arī dzīvnieka konfiskācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti