Ķerus atzina, ka putnu pasauli izprast un izpētīt ir sarežģīti, tāpēc daudz kas par putniem vēl var nebūt zināms. "Cik zinām šobrīd, putniem ir pamatā tās pašas maņas, kas cilvēkiem, bet vēl klāt nāk spēja sajust magnētisko lauku.
Tas ir, cik mēs zinām šobrīd. Var gadīties, ka ir kādas maņas, kas mums vienkārši neienāk prātā, jo tā tomēr ir putnu pasaule."
Putni jūt magnētisko lauku un izmanto to orientācijai ne tikai tālos pārlidojumos, bet arī tuvākos mērogos. Kāds ornitologs esot teicis, ka putniem ir karte uz knābja un kompass acī, stāstīja Ķerus: "Šobrīd zināms, ka putnam ir divas sistēmas, ar kurām viņš uztver magnētisko lauku – viena ir magnētiskā lauka spēka līnijas, tātad kompass, kas ļauj putnam pateikt, vai viņš dodas virzienā uz polu vai ekvatoru. Tas būtu tas kompass acī. Mūsdienās ir izpētīts, ka, visticamāk, putni redz šīs magnētiskā lauka spēka līnijas.”
Kas attiecas uz karti uz knābja, tika uzskatīts, ka knābī atrodas magnetīda jeb dzelzs oksīda daļiņas, kas ļauj uztvert magnētiskā lauka intensitāti un precīzāk noteikt putna atrašanās vietu, ornitologs skaidroja.
“Vai šī karte tiešām ir knābī, par to ir pretrunīgi secinājumi. Šobrīd izskatās, ka, visticamāk, jā, bet, kā tieši tas strādā, tas joprojām nav skaidrs," viņš piebilda.
Knābis ir arī būtisks kā taustes orgāns, sevišķi bridējputniem, kuri mēģina ar knābi barību sataustīt un saost. Ilgi valdīja uzskats, ka putniem ožas nav, atzina Ķerus, taču, jo vairāk tiek pētīts, jo vairāk atklājas, ka putniem oža ir un to izmanto arī barības sameklēšanai.
"Ir pētījums, kas parāda, ka zīlītes atrod barību pēc smaržas, viņas saož kāpuru sagrauztās skujas un zina, ka tur būs kāpuri, ko apēst," norādīja Ķerus. "Arī baltie stārķi saož tikko pļautu zāli, viņi zina, ka tur var lidot, jo tur būs dažādi radījumi, ko apēst," viņš stāstīja.
Vētras burātājs, piemēram, var barību saost pat 12 kilometru attālumā. Pastāv versijas, ka jūras putniem oža ir svarīga arī orientēšanās prasmēm. "Iespējams, oža ir svarīga, un tur ir vēl pretrunīgi pētījumi; sauszemes putniem migrācijai [svarīgi], ka viņiem ir ne tikai magnētiskās kartes, bet arī smaržu kartes migrācijai, lai zinātu, kur lidot," stāstīja ornitologs.
Savukārt putnu dzirde, vērtējot kopumā, nav īsti labāka nekā cilvēkam, jo mums frekvenču diapazons ir lielāks nekā putniem, līdz ar to mēs dzirdam klusākas skaņas, taču ir izņēmumi, piemēram, pūces, kas dzird labāk.
Toties redze putniem ir daudz labāka nekā cilvēkam, stāstīja Ķerus. Naktsputniem ir svarīgāk redzēt tumsā, tāpēc viņi sliktāk redz krāsas, bet dienas putni krāsas atšķir ļoti augstā līmenī. Putnu pasaule ir daudz krāsaināka, nekā cilvēku, jo putni redz plašākā spektrā, līdz ar to tie redz arī ultravioleto gaismu un vairāk krāsu nekā mēs.
