“Dzīvniekiem karstums nozīmē to pašu, ko cilvēkiem. Ja cilvēks jūtas nekomfortabli, tāpat jutīsies arī dzīvnieks”, norāda veterinārārste Konopora. Viņa uzsver, ka svarīgākais ir nepieļaut dzīvnieka sakaršanu. Vedot ārā, vēlams koncentrēties uz īsām pastaigām agri no rīta tikai dabisko vajadzību kārtošanai.
Sunim paliekot dzīvoklī, jānodrošina gaisa kondicionieri vai atbilstoša vēdināšana. Vēdināt gan vēlams uz ziemeļu pusi vai koridoru. Ja tas nav iespējams, labāk turēt logus ciet.
Gadījumā, ja tomēr nav izdevies mājdzīvnieku pasargāt no pārkaršanas, jāseko tūlītējai rīcībai: “Ja notikusi pārkaršana, jārīkojas ātri. Vajag atdzesēt ķermeni. Ja esam pie ūdens, dzīvnieks ar visu ķermeni jāiegremdē ūdenī. Ja ūdenstilpne nav pieejama, ejam uz tuvējo benzīntanku vai veikalu, kur ūdeni var nopirkt. Pēc tam gan uzreiz pie veterinārārsta, ” uzsver Konopora.
Pirmā pārkaršanas pazīme ir pastiprināta elsošana: “Ja dzīvniekam ir karsti, viņš elso. Dzīvniekiem sviedru dziedzeri nav redzamās vietās, tādēļ nosvīšanu uzreiz nevar noteikt”.
Papildus telpu vēdināšanai un īsajām pastaigām būtiski vienmēr un visur nest līdzi ūdeni. Ja saimnieks nolemj ar suni doties uz Jūrmalu, jāatceras par lietussargu vai mazu telti ēnas nodrošināšanai. Līdzīgi ir ar braukšanu uz veikalu:
“Nekādi nav ieteicams iet uz veikalu un atstāt suni mašīnā. Cilvēks atstāj mazu spraudziņu logam vaļā, un viņam liekas, ka, ja sunim būs karsti, viņš pielieksies pie tās un iegūs gaisu. Tomēr tā parasti nenotiek. Ja sunim ir karsti, iestājas stress. Šādos apstākļos viņš skraidīs apkārt pa salonu, sāks rakt, meklējot patvērumu. Rezultātā notiks vēl lielāka pārkaršana, ” uzsver Konopora.
Līdz ar karstuma palielināšanos pārkaršanas gadījumu diemžēl esot vairāk, norāda veterinārārste. Pozitīvu rezultātu gan sniedzot saimnieku un citu cilvēku sociālajos tīklos ievietotā informācija par pārkaršanas gadījumiem.
Lai dzīvnieks pārkarstu, karstumā ilgs laiks nemaz nav jāpavada: “Ja suns pavada 15 līdz 20 minūtes, piemēram, sakarsušā auto, un neseko tūlītēja rīcība, tad bieži vien to neizdodas izglābt”, norāda Konopora.
Riska grupā, līdzīgi kā ar cilvēkiem, ir mazi kucēni un veci dzīvnieki. Tostarp ātrāka pārkaršana var būt dzīvniekiem ar īsiem purniem, kā, piemēram, franču buldogiem, angļu buldogiem un mopšiem, kuri jau ikdienā cieš no skābekļa trūkuma, uzsver veterinārārste.
