Vietā, ko salaspilieši sauc par bānīša ceļu, aizvadītā gada martā izveidojās zemes iegruvums jeb karsta kritene astoņu metru dziļumā. Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs Andrejs Svilāns ReTV pastāstīja, ka kriteni gada laikā apsekojis regulāri, tomēr lielākais pārsteigums gan atklājies tagad. "Šopavasar, kad zeme bija mitra, lietus, bija sniegs, kad atnācu, bija tāds “Ak!” – kritene faktiski bija dubultojusies platumā," viņš sacīja.
Karsta kritenes veidojas, pazemes ūdeņiem šķīdinot ģipša iegulas. Pieminētais bānīša ceļš savulaik savienojis tuvumā esošās Zeltiņu ģipša raktuves ar tagadējo Salaspils staciju. Ģipša ieguve Salaspilī notiek arī šodien, un speciālisti norāda, ka gruntsūdens svārstības varot ietekmēt kriteņu veidošanos apkārtnes teritorijā.
Kā ReTV norādīja Salaspils novada pašvaldībā, pēc iegruvuma sadarbībā ar Latvijas Universitātes speciālistiem teritorijā veikta izpēte. Pašvaldības Tehniskās daļas vadītājs Kalvis Margevičs teica: "Un secinājums tāds, kad šajā rajonā ir vēl potenciālās vietas, kur varētu veidoties šāda karsta kritene, jo tur ir arī vēl lielāki tukšumi zem zemes nekā šis esošais."
Karsta kritenes Latvijā neesot retums, – zināmākās ir Skaistkalnes pusē un Allažos.
Tomēr Salaspils kriteni varētu uzskatīt par šobrīd vienīgo aktīvo kriteni Latvijā.
Svilāns uzsvēra, ka kritenes veidošanās laiks var būt no dažiem gadiem līdz par vairākiem simtiem.
"Ņemot vērā to, ka šeit 10 gadus šādas parādības nav bijušas novērotas, noteikti kaut kur šeit, Zeltiņu purva, Salaspils purva apkaimē, iegāzties kādā jaunā kritenē pēkšņi, tā varbūtība ir ļoti maza, bet, protams, viņa pastāv," viņš sacīja.
Salaspils pašvaldībā skaidroja, ka šobrīd norit kritenes novērošana. Viens no nākotnes plāniem ir veidot to kā tūrisma apskates vietu. Bet šobrīd kritene ir norobežota un iedzīvotāji aicināti bīstamajai vietai netuvoties.
