Karmenu Vella: Apturot bioloģiskās daudzveidības zudumu, iegūs visi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas vides, zivsaimniecības un jūrlietu komisāra Karmenu Vella viedoklis par ieguvumiem no Eiropas unikālās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas.

Bioloģiskā daudzveidība ir viss milzīgais dzīvības tīkls uz mūsu planētas. Tā balsta mūsu ekonomiku un labklājību un nodrošina mums pārtiku, izejmateriālus, tīru ūdeni, tīru gaisu un zāles. Tā aizsargā mūs no bīstamām dabas parādībām, piemēram, plūdiem, un palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām. Kad ekonomisti pārrēķina skaitļos kaut ko tik vienkāršu kā kukaiņi, kas apputekšņo mūsu laukus, viņi mums saka, ka to vērtība Eiropas Savienībā (ES) ir 15 miljardi eiro gadā. Katra sestā darbavieta ES ir zināmā mērā atkarīga no dabas un bioloģiskās daudzveidības.

Tomēr šie vitāli svarīgie resursi ir nopietni apdraudēti. Ir vispārzināms, ka cilvēka darbības izraisītas pārmaiņas ekosistēmās un sugu izzušana pēdējos gados ir ātrāka nekā jebkad iepriekš cilvēces vēsturē. Atskatoties uz ilgāko laikposmu, par kuru ir pieejami dati — pēdējiem sešdesmit gadiem —, zinātnieki apgalvo, ka vairums dabas sniegto pakalpojumu vai nu sarūk, vai to izmaiņas labākajā gadījumā ir nevienmērīgas. Nesenie ziņojumi liecina, ka 30 % sugu, kuras ir aizsargājamas saskaņā ar ES tiesību aktiem, ir apdraudētas, jo mēs pārtērējam mežu, okeānu, upju, ezeru un augsnes resursus. Pesticīdu un mākslīgā mēslojuma piesārņojums apdraud 26 % sugu. Ja ES neapturēs bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu nodrošināto pakalpojumu zudumu līdz 2020. gadam, tas kopumā varētu izmaksāt līdz 50 miljardiem eiro gadā.

Lielākā daļa no šiem draudiem nav jaunums. Eiropas Komisija jau 2011. gadā pieņēma ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju periodam līdz 2020. gadam, un tās mērķis, par ko vienojās ES valstu un valdību vadītāji, ir apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu nodrošināto pakalpojumu zudumu līdz 2020. gadam, atjaunot ekosistēmas un palielināt ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Minētā stratēģija tikko ir pārskatīta (pārskats atrodams šeit), un tās rezultāti vēlreiz apliecina, ka ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu dabu ne tikai kā vērtību pašu par sevi, bet mūsu labklājības un ekonomikas attīstības un nodarbinātības labad.

No stratēģijas pārskatīšanas izriet arī kāds uzmundrinošs fakts – mēs spējam kontrolēt šo situāciju. Nosakot aizsargājamās teritorijas un panākot, ka aizsardzība patiešām darbojas, var panākt ievērojamus rezultātus. Piemēram, aplūkojot situāciju Eiropas jūrās, apgabalos, kur ir augsts aizsardzības līmenis, novērojama sugu īpatņu skaita palielināšanās, un zivis attiecīgi izaug lielākas. Kopējie ieguvumi, ko rada tikai ''Natura 2000'' tīkls vien, jau sasniedz 1,5 miljardus eiro gadā, un izskatās, ka šis skaitlis divkārt pieaugs: gandrīz seši procenti Eiropas jūras ūdeņu ir noteikti kā aizsargājamas jūras teritorijas, bet ES ir apņēmusies līdz 2020. gadam panākt, ka to ir 10 %.

Daudzas nepieciešamās politikas regulējuma normas jau ir spēkā. ES tagad ir moderna kopējā zivsaimniecības politika, kuras primārais mērķis ir resursu ilgtspējība, un ir pienācis laiks efektīvākai pasaules okeānu pārvaldībai, lai risinātu šos jautājumus atklātā jūrā. Reformētā kopējā lauksaimniecības politika sniedz iespēju dalībvalstīm vairāk ņemt vērā bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu. Taču likumdošanas normas ir jāīsteno: lauksaimnieku un dalībvalstu ziņā ir panākt, ka šie pasākumi tiek veikti un uzlabo situāciju uz vietas.

Mēs zinām, cik daudz Eiropas pilsoņiem nozīmē daba. Eiropas Komisija strādā pie ES vides tiesību aktu atbilstības pārbaudes, lai izvērtētu, vai tās mērķi tiek efektīvi un iedarbīgi sasniegti. Nesen veiktā sabiedriskā apspriešanās par to, kā tiek uztverti tiesību akti, izraisīja apjomīgu reakciju, un savu viedokli pauda vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Mēs zinām arī to, ka vismaz trīs ceturtdaļas eiropiešu uzskata: pastāv nopietns apdraudējums dzīvniekiem, augiem un ekosistēmām valsts, Eiropas un pasaules mērogā, un vairāk nekā puse uzskata, ka tieši izjutīs bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

No tā var izvairīties. Pārskats liecina, ka vēl pastāv iespēja apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu. Labāk īstenojot spēkā esošos tiesību aktus un izšķirīgāk, vērienīgāk uzraugot to īstenošanu, šī iespēja saglabāsies. Mēs spējam aizsargāt dabu, tāpēc izmantosim šo iespēju — kamēr vēl varam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti