Jau vēstīts, ka šogad šis gods ticis Rāznas Nacionālā parka teritorijā esošajam Dzierkaļu kalnam, kas pēc relatīvā augstuma, iespējams, ir augstākais paugurs Latvijā. Šomēnes dabas eksperti kopā ar vietējiem iedzīvotājiem devās izpētes ekskursijā līdz pašai Dzierkaļu kalna virsotnei un izzināja tā izcelsmes un veidošanās procesus.
Pie jaunatklātā informatīvā stenda, kas vēsta par tuvumā esošo “Gada ģeovietu 2017” – Dzierkaļu kalnu -, dabas speciālisti un interesenti gatavojas pārgājienam.
Šogad aprit 10 gadi Rāznas Nacionālā parka teritorijai un jau desmito reizi Latvijā notiek arī Gada ģeovietai speciāli veltīts izziņas pasākums. Tradicionāli ar gada ģeovietu kļūst neparasti dabas objekti, kas apvīti noslēpumiem. Piemēram, Dzierkaļu kalnu uzskata par augstāko pauguru Latvijā pēc relatīvā augstuma.
“89 metri un kaut kas vēl tur [par augstumu]. Ļoti, ļoti augsts kalns – no piekājes līdz virsotnes daļai. Neviens cits tik augsts kalns Latvijā nav,” norāda biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” valdes priekšsēdētājs Dainis Ozols.
“Līdz šim tās ģeovietas biežāk bija pamatiežu atsegumi vai avoti, vai arī akmeņi. Tāds klasisks Latvijas kalns vai paugurs vēl nav bijis,” stāsta Latvijas Petroglifu centra valdes loceklis Juris Metums.
Šī ir otrā reize desmit gadu laikā, kad par Gada ģeovietu izvēlēts objekts Latgalē. Dzierkaļu kalns veidojies ledus laikmeta šļūdoņa un tā kušanas ūdeņu iedarbībā pirms 13 līdz 15 tūkstošiem gadu.
Ceļš līdz tā virsotnei, kas virs jūras līmeņa ir 286,3 metrus augsta, it nemaz nav viegls, stāvās nogāzes pilnībā apaugušas ar mežu.
Virsotnes platība ir vien aptuveni 30 kvadrātmetri. Te ģeologs rok pētbedri un skaidro, kādi nogulumi veidojuši Dzierkaļu kalna pamatu. “Mēs atradām virskārtā neapšaubāmus tādus ledus laikmeta nogulumus, kur bija arī akmeņi iekšā un tāds sajaukts materiāls. Bet pašā bedres apakšā bija jau tāds ļoti šķirots – tāds ļoti smalks mālains aleirīts, kas jau ir tīri ledus ezera apstākļos izgulsnējies,” norāda Ozols.
Galvenais pārgājiena mērķis ir veicināt ģeovietu apzināšanu un izpēti arī vietējo iedzīvotāju vidū. “Liels prieks, ka mūsu Latgales augstais kalns ir ticis tādā godā, ir gada objekts. (..) Šis kalns ir tiešām šodien slavenība. Maza dzimšanas diena viņam varbūt,” komentē Dagdas novada iedzīvotājs Aleksandrs.
Speciālisti gadu no gada ģeovietas nosaukumu piešķir objektam kādā citā reģionā, tāpēc nākamgad lielāki pētījumi notiks Vidzemē, Kurzemē vai Zemgalē.
