Kāpēc uz koku lapām rodas dzīvnieku bērnistabas – pangas?

Kas ir pangas? Oficiāli būtu jāatbild: bezmugurkaulaino dzīvnieku attīstības procesa radītas augu anomālijas. Neoficiāli var teikt: pangas ir dzīvnieku bērnistabas.

Pangas radošo dzīvnieku attīstības procesu gaitā izdalās īpašas vielas, kas stimulē citu īpašu vielu rašanos. Rezultātā noris dažādas bioķīmiskas reakcijas, kas veicina augu audu pastiprinātu augšanu. Tādēļ veidojas pangas.

Pangu veidošanos izraisa dzīvnieki, kas pieder posmkāju tipam, konkrēti kukaiņi un zirnekļveidīgie. Pangas radošie kustoņi parasti ir tā sauktie monofāgi – katras sugas jaunā paaudze apdzīvo tikai noteiktu sugu augus. Katras sugas radītās pangas ir ļoti specifiskas, pēc tām var noteikt konkrēto iemītnieka sugu.

Atbilstoši nosaukumam čaklas pangu veidotājas ir panglapsenes  – samērā maz izpētīti plēvspārņu kārtas kukaiņi. Latvijā atklātas vairāk par 20 šo insektu sugām. Pie mums sastopamo dažādu sugu panglapseņu veidotas pangas var atrast gan uz dažādiem kokiem, gan krūmiem, gan lakstaugiem.

Bezmugurkaulaino dzīvnieku attīstības procesa radītas augu anomālijas, pangas.

Rožu zirņveida panglapsene, kas tiek saukta arī par rožu lodveida panglapseni, atbilstoši nosaukumam izveido zirņiem līdzīgus bumbuļus uz rozēm.

Zīmīgi, ka liela daļa panglapseņu iecienījušas ozolus. Glītu (ābolveidīgu) mājoklīti sev darina ozolu ābolveida panglapsenīte. Ļoti savdabīgas pangas ir ozolu čiekurveida panglapsenei, uzkrītošas pangas – ozolu bumbuļveida panglapsenei. Dižkokus bieži apdzīvo arī ozolu sarkansvītru panglapsene un ozolu baltā diskveida panglapsene, kuras pangas nudien atgādina diskus.

Īpašus mājokļus rada arī zāģlapsenes. Te jāuzsver: nevis pang-, bet zāģ- lapsenes. Uz kārkliem nav grūti atrast pangas, ko veido bieži sastopamā kārklu pangu zāģlapsene.

Gandrīz katrai lapu koku sugai ir savs pangodiņš, dažu sugu kokiem – ne viens vien.

Mūsu faunā šie kukaiņi dāsni pārstāvēti – viņu sugu skaits Latvijā rēķināms vairākos simtos. Tomēr pangu veidošanos uz augiem izraisa tikai daļa no pangodiņu sugām.

Viegli atrodamas ir aveņu pangodiņa pangas. Ļoti raksturīgas – ziediem līdzīgas – pangas darina kārklu rožzieda pangodiņš. Bet apšulapu lodveida pangodiņš veido glīti apaļas bumbiņas.

Bezmugurkaulaino dzīvnieku attīstības procesa radītas augu anomālijas, pangas.

Gan uz lapu kokiem, gan skujkokiem pangas veido dažādas laputis. Šo kukaiņu diezgan iecienīti lapkoki ir apses. Protams, ne tikai apses. Teiksim, vīksnu – labības laputu kāpuru jokainie mājokļi atrodas uz citu koku – vīksnu un gobu – lapām.

Arī uz skujkokiem laputis veido pangas. Piemēram, ir laputs priežu hermess, ir trīs sugu egļu hermesi – dzeltenais, zaļais un vēlais egļu hermess. Šo hermesu pangas atgādina miniatūrus čiekuriņus, bet patiesībā tās, protams, ir kukaiņu bērnistabas.

Barojoties ar augu sulu, augu lapās pārveidojumus izraisa arī zirnekļveidīgo klases pārstāvji – pangērces. Latvijā mīt krietni vairāk par simts pangērču sugām. Pangērču pangas visvieglāk atrast uz ievu un liepu lapām (ievu lapu radziņērces – uz ievu lapām,  liepu lapu radziņērces – uz liepu lapām).

Jānorāda, ka ne viss, kas līdzinās pangām, ir pangas. Teiksim, egļu bruņutis izskatās gluži kā kukaiņu pangas, lai gan tās ir kukaiņi. 

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt