Sešus gadus vecais Patriks regulāri dodas āra pastaigās. Pēc kādas no tām Patriks atgriezās mājas ar skaļu, izmisīgu ņaudēšanu.
"Es domāju, nu ēst grib, ielieku viņam tur kaut ko paēst, viņš neēd, staigā pakaļ un kliedz, noguļas. Un mana mazā meitene iet viņam klāt, un viņš šņāc, viņš pirmoreiz vienkārši uz viņu šņāca. Un tad sapratu, nav kaut kas labi," stāstīja Patrika saimniece Linda Štīgnere.
Varbūt kaķis bija trāpījies ceļā kādai mašīnai? Nekādu ārēju traumu Patrikam nebija, taču kliegšana nerimās. Īstais panikas iemesls atklājās klīnikā.
"Ultrasonogrāfijā redzēja, ka ir kristālu pilns urīnpūslis, ka viņam vienkārši tur viss ir nosprostojies, viņš nevar pačurāt. Bija katetrs, šina, pamperi, bet viņš man tik aktīvs, ka visu to nākamā dienā likvidēja sev virsū, un tad sākām ar zālēm, vienreiz paspēja izskalot viņu, nu laikam ar to arī pietika," teica Linda.
Tagad Patrikam vairākas reizes dienā jālieto antibiotikas un jāēd speciāla kristālus šķeļoša barība. Iespējams, simptomus varēja novērot jau agrāk, taču ikdienā kaķis nokārtojas ārā, savukārt mājās Patrika kastīte atrodas pagrabā, un saimnieki nestāv blakus čurājošam kaķim.
"Patrika gadījumā viņu piemeklēja akūta urīnceļu obstrukcija jeb, vienkārši sakot, tas ir urīnceļu nosprostojums, kas kaķu puikām tieši ir ļoti raksturīgi, jo urīna izvadkanāls ir pagarš, bet ļoti, ļoti šaurs," stāstīja veterinārārste Anete Kalniņa.
Problēmas urīnpūslī kaķiem var rasties no nekvalitatīvas sausās barības, ūdens trūkuma organismā vai nieru slimībām.
Tāpat iekaisums urīnceļos var veidoties stresa ietekmē, taču tas ne vienmēr būs saistīts ar kristālu veidošanos.
"Principā akmeņu un kristālu veidošanās var skart jebkuru kaķi jebkurā vecumā, tā nav tikai vecu kaķu problēma. Veciem kaķiem, tiesa gan, vairāk šī problēma ir saistīta ar nieru slimībām, bet jauniem kaķiem tās mēdz būt novērojamas ļoti bieži mūsdienās. Lielāka iespēja ir, ka šie sāļi un kristāli veidosies tiem kaķiem, kuriem ir liekais svars, kā arī tiem, kuri neiet ārā, kuri ir mazkustīgi," atzina veterinārārste.
Liekais svars dzīvniekam samazina gļotādas aizsargspējas, tādēļ vieglāk veidojas iekaisums. Patrika gadījumā simptomus novērot praktiski nevarēja.
"Saimnieki ievēro, ka kaķis, teiksim, ilgstoši sēž kastē, daudzreiz saimnieki nāk un sūdzas, ka kaķim ir, piemēram, aizcietējumi, jo viņš redz, ka viņš ilgstoši sēž un mēģina kaut ko paveikt, bet nekas ārā nenāk. Mēdz pamanīt arī to, ka kaķis uz kastīti iet daudzas reizes dienā un urinē mazās porcijās," teica veterinārārste.
Ja kaķim ir kāda no šīm pazīmēm, nekavējoties jādodas uz klīniku – diemžēl urīnceļu nosprostojums dzīvniekam var būt letāls.
Ja Patrikam pietika ar katetra ievietošanu un urīnpūšļa skalošanu, tad Titai nācās gulties uz operāciju galda.
"Īstas pazīmes nebija, tikai ievēroju, ka viņa mazliet ilgāk urinē. Un bija reizes, kad viņa to vairākkārtīgi darīja. Sonogrāfiju, rentgenu taisījām un sonogrāfijā ieraudzījām, ka iekšā urīnpūslī ir akmens, tāds liels akmens," teica Titas saimniece Inga Kapeniece.
Ļoti iespējams, ka Titai iepriekš bijis pārslimots urīnceļu iekaisums, kas nav pamanīts.
Suņu gadījumā urolīti jeb urīna akmeņi visbiežāk veidojas tieši meitenēm viņu anatomijas dēļ – urīnizvadkanāls ir īss un plats, tādēļ ir lielāka iespēja, ka ārvides mikroflora nonāks urīnpūslī.
Urīnceļu problēmām vairāk pakļauti spanieli, pūdeļi un miniatūrie šnauceri, taču problēma var piemeklēt jebkuru suni. Bieži vien akmeņu veidošanos urīnā vienkārši nav iespējams prognozēt, taču saimnieks var ievērot piesardzības pasākumus. Pirmkārt, kvalitatīva sausā barība – bez krāsvielām un ar pietiekamu olbaltumvielu daudzumu. Otrkārt, brīvi pieejams tīrs ūdens. Īpaši tas attiecas uz kaķiem, kuri ēd tikai sauso barību un neuzņem pietiekami daudz ūdens.
"Daudzi kaķi ir, kas mīl dzert tikai tekošu ūdeni un nemaz nedzer no bļodiņas ūdeni, kas ir ilgstoši stāvējis, un ir pieejamas speciālas ūdens bļodas, kurās ūdens visu laiku cirkulē. Un tāpat ir ļoti svarīgi veicināt arī kustības, kā arī ēdienu var kombinēt, var dot arī mitro barību un ir speciālas barības, kuras veicina ūdens uzņemšanu," teica veterinārārste.
Vēl viena nianse kaķu saimniekiem – parūpēties par kastītes higiēnu, tīrot to obligāti reizi dienā.
"Daudzi kaķi neiet, ja kastīte ir neiztīrīta vai ja viņiem nepatīk pakaišu materiāls, un tas savukārt nozīmē to, ka viņiem urīns ilgstoši atradīsies urīnpūslī, tas būs koncentrēts un tad arī ir daudz lielāka iespēja, ka formēsies sāļi un kristāli," norādīja veterinārārste Kalniņa.
Jāatceras, ka problēma sunim vai kaķim var atkārtoties arī pēc akmeņu izņemšanas vai kristālu šķīdināšanas. Tādēļ saimniekam jābūt ļoti vērīgam.
