Piecus gadus veco sunīti Buču vienmēr māc mūžīgais izsalkums un mūžīgā ziņkāre. Tā izmantos katru izdevību paķert kaut ko no saimnieku galda.
Nesmādē spilvenus un segas
"No rīta taisu sev kafiju, nolieku šeit maizītes, kamēr es nāku, šķīvis jau tukšs ir. Un tad viņa vēl kurpes stiepa, pārvietoja čības, viņa visu, kas nebija piesiets, tas viss bija pazudis un sapluinīts," stāstīja Bučas saimniece Dagnija Tuča.
Arī suņu skola Bučai nav līdzējusi – komandas saprot, bet līdz paklausībai vēl tālu.
"Ja viņa, pieņemsim, nozog to mantu iekšā mājās, es uzkliedzu "fu", viņa to mantu momentāli izmet ārā, jo mēs suņu skolu esam gājuši. Bet, ja viņa paspēj to mantu izstiept ārā, tad viņa ar to mantu spēlējas, mētā pa gaisu, pluinī. Viņa skatās uz mani un viņai nav ne mazākās vainas sajūtas," klāstīja suņa saimniece.
Buča nesmādē arī lietas, ko suņiem noteikti nevajadzētu iekļaut ēdienkartē – paklājus, spilvenus, segas un visa veida konditorejas izstrādājumus. Ja ne apēd, tad iznes pagalmā un saplosa.
Dagnija sunim piedāvājusi interaktīvās rotaļlietas, bet tās Bučai ir par garlaicīgu. Nelīdz arī pastaigas mežā un bumbiņu ķeršana – Bučas enerģija ir tik iespaidīga, ka vienmēr kāds nedarbs tiks pietaupīts mājām. Kā rīkoties saimniecei? Situāciju risināt dodas kinoloģe Ļena Valdmane.
Vainīgs suns? Nē – saimnieks!
Lielākoties ēdiena zagšana nozīme ilgstoši nerisinātu uzvedības problēmu, bet citos gadījumos – to, ka sunim organismā trūkst vitamīnu vai minerālvielu. Tās mīlulis mēģina uzņemt, apēdot to, ko atrod – par spīti tam, ka ir labi paēdis.
"Tā nav tikai tāda vienkārša blēņošanās. Tas patiesībā var būt sunim arī bīstami, jo suns var saindēties, apēst kaut ko, kas vēlāk var radīt viņam veselības problēmas vai apdedzināties, paķerot kaut kādu karsto siermaizi," stāstīja kinoloģe.
Buča tiek barota divreiz dienā ar sauso barību, putrām un konserviem. Svarīgi ir nodalīt parastās ēdienreizes no tām, kad sunim tiek doti našķi.
"Mēs varam piedāvāt arī kaut kādu rotaļlietu kārumu, bet tam arī ir jānotiek citā telpā, prom no galda, no ēdamistabas, no virtuves, vienkārši citā teritorijā, jo garšīgo, visus kārumus suns saņem ārpus virtuves," norādīja Valdmane.
Izklausās vienkārši? Buča pieradusi ēst visur – arī no saimnieku galda. Tāpēc galvenais ir suni neprovocēt jeb nekad neatstāt desmaizītes bez uzraudzības un nekādā gadījumā nebarot suni no galda.
"Ja saimnieks atnāk un redz, ka maizītes no galda ir pazudušas, nu principā vispareizākais, ka saimniekam ir jāsoda pats sevi, nevis suns. Saimnieks ir tas, kas to ēdienu ir atstājis, un to iespēju sunim piedāvājis,"
norādīja kinoloģe.
Kā rīkoties, ja suns pieķerts zogot?
Kā Dagnijai rīkoties, kad Buča tiek pieķerta zogot? Ja suns pazīst aizlieguma komandas "fu" vai "nedrīkst", pēc saimnieka pavēles dzīvnieks sapratīs, ka darbība jāpārtrauc. Bet ko tad, ja mīlulis neklausa?
"Tad mums svarīgi būtu novērst suņa uzmanību, uz kaut ko citu viņu pārslēgt. Piemēram, mēs varam kaut kādu skaņu [radīt], kaut kādu metāla bļodiņu nomest uz zemes un tādā veidā pievērst suņa uzmanību, izsist viņu no strīpas ārā, lai viņš vienkārši novēršas no tā ēdiena," stāstīja Valdmane.
Savukārt mantu stiepšana ārā no mājas ir tipiska uzmanības pievēršana. Svarīgi ir neskriet pakaļ, jo mīlulis to uztvers kā rotaļu – un turpinās darīt.
Arī šajā gadījumā jānovērš dzīvnieka uzmanība uz kaut ko citu, piemēram, bumbiņu, kociņu vai interaktīvo mantu.
Mantu sunim jādod tikai tad, kad dzīvnieks ir mierīgs. Jāsaprot, ka suns vēlas spēlēties kopā ar saimnieku – tāpēc arī rotaļu laiku un ilgumu nosaka saimnieks.
Tāpat kā mantu var izmantot arī vecu dvieli, virves gabalu vai citus sadzīves priekšmetus, paslēpjot kaut ko garšīgu. Un jāatceras – ja pareizu uzvedību piekopj viens ģimenes loceklis, tas jādara arī pārējiem – citādi Buča nesapratīs, kādēļ vienam var kāpt uz galvas, bet citam ne.
