Kāpēc stikla taras nodošanas punktos pieņem tikai noteiktas pudeles?

Stikla taras punkti vairumā gadījumu pieņem tikai alus pudeles. Savukārt tas, vai stikla pudeles pieņems tālāk no taras nodošanas punkta, ir atkarīgs no ražotājiem, kas šīs pudeles atpērk. Tomēr Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk nodarbojas ar šķirošanu, un šķirotā stikla apjoms katru gadu pieaug par pusotru reizi.

"Tikko kombināts sāk kaut ko pieņemt, tā to pieņem arī taras punkti," stāsta "Alus tirgus" virsaitis Edgars Zaharovs.

Raidījums "Vides fakti" norāda, ka taras pieņēmēji var nepieņemt pudeles, kas izskatās identiski, jo dažādi ražotāji var izmantot dažādas etiķešu līmes, kā rezultātā daudzos gadījumos nav iespējams nomazgāt etiķetes.

Brāķētās pudeles - proti, tās, kurām nav nomazgājušās etiķetes, sadauza un ved uz stikla kombinātu. Tuvākie stikla kombināti atrodoties Lietuvā un Ukrainā. Tiesa, tas pudeļu pieņēmējam esot neizdevīgi, stāsta Zaharovs.

Ražotājiem pienākuma pieņemt taru atpakaļ nav, un ar to nodarbojas uzņēmumi, kas tajā ir ieinteresēti, skaidro Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors. 

Savukārt stiklu, kuru taras nodošanas punktos nepieņem, var mest zaļajos šķirošanas konteineros. 

Valsts nosaka, uz cik iedzīvotājiem un kādā attālumā cits no cita tiek izvietoti konteineri, kā arī to, kas tajos tiek pieņemts, taču likumu ievērot ir pašvaldības atbildība, norāda Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors:

"Tas, ko visbiežāk iedzīvotāji saka - gribu šķirot, bet nav konteineru. Mēs viņiem sakām - par to atbild pašvaldība, lūdzu, tūlīt nāk pašvaldību vēlēšanas, jautājiet deputātiem."

Stikls no konteineriem nonāk šķirošanas laukumā, kur tiek attīrīts un tad vests uz kaimiņvalstīm, kur to pārstrādā, taču, iespējams, arī Latvijā nākotnē tāda pārstrāde tiks radīta.

"Esam sākuši šķirot vairāk. Pat ja mēs skatāmies tikai uz stikla vākšanu, apjoms katru gadu aug pusotru reizi," norāda "Eco Baltia VIDE" direktors, piebilstot, ka uzņēmums plāno pieteikties Eiropas Savienības kohēzijas fondu finansējumam, lai būvētu paši savu pārstrādes rūpnīcu.

Latvijā tiek apspriesta arī depozīta sistēma, tās ietvaros precei tiek pierēķināta klāt taras vērtība, kuru var atgūt taras konteineros. Šāda sistēma jau darbojas Lietuvā un Igaunijā. 

"Daudzās valstīs uzskata, ka depozītu sistēma ir novecojusi, jo šķirojamo produktu ir ārkārtīgi daudz," norāda Krūzītis.

Ir arī citi veidi, kā cilvēkus motivēt šķirot atkritumus. 

Piemēram, pastāv tā dēvētā atkritumu bankas sistēma. Cilvēkus iesaista brīvprātīgā atkritumu šķirošanā, un viņi visu, kas ir pārstrādājams, vāc atsevišķi, pēc tam to nododot atkritumu apsaimniekotājam. Savukārt pretī viņi no uzņēmumiem saņem preces vai pakalpojumus, norāda vides aizsardzības konsultants Indulis Emsis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti