Pērnā ziema ievērojama bija arī ar visnabadzīgāko sniega kārtu pēdējo 60 gadu laikā. Arī šim gadam sniega sega neizskatās daudzsološa. “Ir ļoti maza varbūtība, ka sagaidāmi tādi ziemas laika apstākļi, kad iestājas stabils sals un pakāpeniski veidojas sniega sega, kas nekūst. Būs trīs līdz piecu dienu ilgs cikls, kad pūtīs ziemeļu puses vēji, atnesīs aukstu gaisa masu, snigs sniedziņš, varbūt dažas diennaktis pieturēsies sals. Bet tad atkal iegriezīsies rietumu puses vējš, kas atnesīs siltas gaisa masas no Atlantijas okeāna, un viss kusīs,” skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Gaisa temperatūru Latvijas reģionā ietekmē valdošā gaisa masu plūsma. Lai pie mums iestātos stabili ziemas laikapstākļi, jāieplūst gaisa masām no Arktikas jeb ziemeļu puses. Pašreiz teritorijā valda Atlantijas okeāna, Eiropas dienvidu un rietumu daļas vēji. Arī ūdens Baltijas jūrā ir neierasti silts, proti, 4,7 grādus augstāks, nekā tam vajadzētu būt. Siltajam ūdenim iztvaikojot, veidojas lietus mākoņi, palielinot nokrišņu daudzumu piejūras reģionos.
Tiesa, Bricis norāda, ka, neraugoties uz kopumā silto ziemu, kāds īslaicīgs aukstuma vilnis tomēr mūs varētu sasniegt: “Pagājušajā ziemā janvāris un februāris bija pat 5–6 grādus siltāki par klimatisko normu. Šobrīd izskatās, ka tie drīzāk būs 3 vai 4 grādi. Iespējamība, ka uznāk īslaicīgi aukstuma viļņi, ir lielāka nekā pagājušajā ziemā”.
Bricis nedomā, ka tiks pārspēts pagājušās ziemas siltuma rekords, jo tā bija tik silta ziema, kādu prognozes paredz tikai šī gadsimta beigās.
LVĢMC datu analītiķis Viesturs Zandersons ziemas neesamību skaidro ar klimata pārmaiņām. “Ja mēs skatāmies uz līdzšinējām izmaiņām un prognozētajām nākotnē, tad viennozīmīgi ir redzama tendence, ka sniega sega kļūs nenoturīgāka. Gaisa temperatūra paaugstināsies par pieciem līdz septiņiem grādiem, bet arī nokrišņu daudzums ziemā pieaugs. Tas vairāk būs lietus formā. Līdz ar klimata pārmaiņām arī ziemas lēnām kļūst siltākas,” skaidro Zandersons.
Arī Latvijas Universitātes profesore, Ģeogrāfijas maģistra studiju programmas direktore Agrita Briede norāda, ka arvien retāk sastopamās ziemas ir klimata pārmaiņu rezultāts, taču viņa neizslēdz, ka, samazinoties sniega segai, saglabāsies atsevišķas epizodes, kad vienā sniega vētras reizē var izkrist ļoti liels sniega apjoms.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
