Diemžēl Kurzemes gadījums nav vienīgais, kad suns pārvēršas par nezvēru un spēj saplosīt savu saimnieku līdz nāvei. Šoreiz mediķiem izdevies cienījamā vecuma kundzi glābt.
Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra ārsts Māris Krūmiņš LTV raidījumam “4.studija” pastāstīja, ka saimniecei bija “abās rokās kostas brūces, kuras ir gūtas no pašas suņa”.
“Pacientei sākotnējais stāvoklis diezgan nopietns bija. Līdz vispārējai stāvokļa stabilizēšanai paciente uzturējās reģionālajā slimnīcā, kur tika kvalitatīvi veikta kaulu osteosintēze ar ārējās fiksācijas aparātiem un brūču tīrīšana, brūču slēgšana ar mikroķirurģiskām metodēm, tad paciente tika pārvesta uz mūsu centru jau turpmākai ārstēšanai. Šobrīd pacientes stāvoklis ir stabils,” stāstīja Māris Krūmiņš.
Pensionāres rokas mikroķirurgi burtiski sašuvuši kā audumu. Operācija ilgusi daudzas stundas. Vai sieviete atlabs un rokas funkcionēs tāpat, kā pirms suņa uzbrukuma – to prognozēt nevar. Primāri svarīgākā bijusi cilvēka dzīvības glābšana.
“Vissmagāk parasti no suņu un dzīvnieku kodumiem cieš mazāk aizsargātās grupas. Tie ir bērni un gados vecie cilvēki. Gan no tā, ka viņi nespēj pienācīgi aizsargāties, reakcijas laiks ir zemāks, kā arī kaulu struktūra ir būtiski savādāka, un cilvēkam spēcīgos pensijas gados, dzīvnieka kodums var vieglāk rezultēties ar nepatīkamiem kaulu bojājumiem nekā citās vecuma grupās,” skaidroja ārsts.
Suņu turēšana pie ķēdes ir padomju laikos pamatīgi iedibināta tradīcija. Patlaban, rūpējoties par dzīvnieku labsajūtu, lielākoties ceļ žogus un veido voljērus.
Tā kā Latvijas likumdošana tomēr neliedz suņa turēšanu pie ķēdes, jo īpaši lauku rajonos šī tradīcija tiek piekopta ļoti aktīvi, aizmirstot, ka sunim ir nepieciešams ne tikai ūdens un ēdiens, bet arī saimnieka uzmanība.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ineta Kupča stāstīja, ka “daudzi uzskata, ka tas nav pieņemami, bet normatīvie akti to pieļauj, jo ir gadījumi, kad šim sunim ir jābūt piesietam. Piemēram, ja jūs uz laiku viņu piesienat, vai ir suns, kas lec pāri voljēram, ja viņu nesien pie ķēdes, jo suņi jau ir dažādi.”
Kinologs, veterinārārsts Alberts Čipuštanovs gan norādīja, ka tas nav dabiski, jo suns pie ķēdes gan guļ, gan ēd, gan čurā, “un tas viss notiek vienā vietā, un tas, protams, ir pretdabiski un laikam dod kaut kādu ietekmi. Mainās suņa psiholoģija.”
“Viņš kļūst agresīvs, es domāju, no tā, ka, uzturoties vienā vietā, visu laiku domājot, ka viņš nevar tikt nekur tālāk, tad viņam rodas tā saucamā frustrācija. Tā frustrācija var izsaukt agresiju,” norādīja kinologs.
Pārtikas un veterinārajā dienestā, saņemot sūdzības par suņa labturības pārkāpumiem, reaģē nekavējoties. Tad arī pārbauda, vai mājdzīvnieka ķēde ir trīs metrus gara, kā to nosaka Latvijas likumdošana, un vai suns tiek vests pastaigās – vismaz 30 minūtes dienā.
Sunim ir jābūt būdai, būdai ir jābūt 30 centimetrus virs suņa auguma, 30 centimetrus platākai, nekā ir pats suns.
PVD pārstāve Kupča atzina, ka ir ļoti grūti pārbaudīt, vai suns tiek staidzināts vai netiek staidzināts, “tad mēs parasti skatāmies, kāda izskatās šīs būdas apkārtne, lūdzam uzrādīt dzīvnieka īpašniekam pavadu, ar kuru viņš iet staigāt, lūdzam pielikt pie šīs pavadas, un tad jau var redzēt, ja sunītis nāk klāt, ja viņš ir pieradis, ka viņam liek šo pavadu, kad viņš ir gatavs iet, tad ar viņu staigā, bet, ja suņa īpašnieks nespēj viņu piesaukt un uzlikt pavadu, tad.. un ja viņam nemaz tādas nav, tad ir saprotams, ka viņš neved viņu pastaigās.”
Dienestā atgādina - par suņa spīdzināšanu sods ir, sākot ar 7 eiro.
Tikmēr raidījuma uzrunātais kinologs ir pārliecināts – aiz labas dzīves neviens suns savam saimniekam neuzbruks.
“Pirmkārt, viņam to zonu vajag uztaisīt plašāku, kur viņš var pārvietoties, un labāks risinājums ir nevis ķēde, bet tomēr normāls žogs, kurš var nodrošināt, ka suns paliks savā teritorijā. Vai sliktākajā gadījumā voljērs, kur viņš jūtas brīvāks, kur viņš nav piesiets un nav viņam tādi ierobežojumi,” norādīja kinologs.
Arī pie ķēdes atstāts suns vēlas saimnieka uzmanību un rūpes. Jo ciešāks kontakts izveidosies saimniekam ar savu suni, jo mazāk būs jāuztraucas par paša mājās draudošām briesmām.
