Astoņas sikspārņu sugas pie mums ziemo, bet pārējās migrē uz Eiropas dienvidrietumiem. Šo migrējošo sugu pētīšanai unikāla vieta ir Pape, kur augustā vai septembrī vienas nakts laikā pārlido pāri pat 5000 sikspārņu. Tur ir apgredzenoti vairāk nekā 15 tūkstoši sikspārņu. 2000 kilometru tie var veikt mēneša laikā.
Sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis veic lidoņu uzskaiti. Tā ir nepieciešama, lai varētu saprast, kas ilgākā laika periodā notiek ar sikspārņu skaita populāciju, kas notiek ar ziemošanas vietām, kas tajās mainās. Šādi novērojumi Latvijā tiek veikti jau 30 gadus.
Lai ikviens saprastu, kāpēc ziemā sikspārņus nevajag traucēt – to normālā ķermeņa temperatūra ir 37 grādi.
Kamēr tie guļ, temperatūra ir vien daži grādi virs nulles, ja mēs tos pamodinām, tad tiem ir jāuzsilst, kā rezultātā tiek iztērētas tauku rezerves, un, jo biežāk tie pamodīsies, jo lielāka varbūtība, ka pavasari sikspārņi nesagaidīs.
Piemērotā ziemošanas vietā gaisa temperatūrai jābūt robežās no 0 līdz +8 grādiem. Iedomājieties, pirms ziemas guļas sikspārņiem noārdās sarkanās kaulu smadzenes, un to vietā tie uzkrāj taukaudus. Asinsrite darbojas starp smadzenēm un sirdi, un viena daļa asiņu tiek uzkrāta liesā. Protams, būtiski palēninās sirdsdarbība un elpošana.
Vaicāts, kāpēc daži sikspārņi izvēlas gulēt atklātās vietās, bet citi ļoti šaurās, pētnieks skaidro: "Tur ir dažādi iemesli. Vispār jau viņiem patīk paslēpties, bet, ja ir maz apmeklēta tā vieta un temperatūras režīms atļauj, tad viņš var gulēt atklāti. [..]
Ja ir aukstāka tā mītne, tad, ielienot spraugā, viņam ir vieglāk uzturēt to sev nepieciešamo temperatūru ķermenim, un, ja ir ļoti auksti, tad viņi vairāki saspiežas kopā un izveido vienu lielāku organismu."
Sikspārņi ziemas laikā pamostas vairākas reizes, ir sugas, kuras mostas divas reizes mēnesī, ir sugas, kuras vienu reizi divos mēnešos. Galvenie iemesli – sikspārņi grib izlocīties, mainās gaisa temperatūra un sikspārņi meklē siltākas vietas kaut kur šķirbās, un vēl arī, lai nokārtotos, proti, kukaiņi ir saēsti un ir kaut kā jāatbrīvo kuņģītis.
Pirms došanās ziemas miegā sikspārņi pieņemas svarā par aptuveni trešdaļu. 80% no uzkrātajām tauku rezervēm sikspārņi tērē, lai pamostos un aizmigtu, bet ziemas guļa ir tik ekonomiska, ka pietiek ar atlikušajiem 20%.
"Izrādās, tas ir mīts, ka sikspārņi ziemā guļ tikai ar galvu uz leju, patiesībā tie var pārziemot visādās pozās, protams, šādi ir nedaudz ērtāk. Ziemeļu sikspārnis gulēs līdz martam, kad tie pamodīsies, tie būs ļoti, ļoti izsalkuši un krietni, krietni tievāki, vēl jāpiebilst, ka minūtes laikā sirsniņa nopukst vien pāris reizes, tā viņi, protams, taupa enerģiju," stāsta Vintulis.
Ir pierādīts, ka ir tādas ziemojošās sikspārņu sugas, kurām tēviņi apaugļo guļošas mātītes. Mazuļi parasti dzimst jūnijā, tie iemācās lidot mēneša vecumā, bet līdz tam tos baro ar pienu. Ziemā veikt uzskaiti ir vieglāk, jo sikspārņi ir neaktīvi.
Alu, militāro būvju un lielo pagrabu monitoringā tiek apsekoti vairāk nekā 150 objekti, un vēl tiek skatīti arī aptuveni 100 mazie piemājas pagrabi.
Tās sugas, kas ziemošanas laikā ilgstoši tiek pētītas, par tām dati ir: dažu sugu populācija iet uz augšu, dažu ir stabila, bet ir arī dažas sugas, kuru populācija samazinās. Starp tām sugām, kas šķietami samazinās, ir arī ziemeļu sikspārnis, taču pētnieks uzsver: "Mēs nevaram pateikt droši, vai tas ir reāls skaita kritums, vai tas ir saistīts ar klimata pārmaiņām, jo varbūt viņi izvēlas vietas, kas ir nedaudz vēsākas un ārpus šīm pazemēm."
Sikspārņu populāciju ietekmē dažādi faktori. "Mežistrāde ir viens [faktors], kas ietekmē sugas, kurām vajag daudz mirušo koksni, kurām vajag vecus mežus, lai tie dzīvotu, un tur būs mežistrādes ietekme. Attiecībā uz sugām, kas barojas atklātākās vietās un uz ūdeņiem, tur būs lauksaimniecības ietekme, un tā var būt gan pozitīva, gan negatīva, jo lauksaimniecība rada ūdeņu eitrofikāciju. Līdz zināmai robežai eitrofikācija sikspārņiem nāk par labu, jo tur vairāk kukaiņi savairojas ūdeņos, bet, ja pārāk tie ūdeņi netīri paliek, tad arī kukaiņu nav tik daudz, kā vajadzētu. Pesticīdi ir sen zināms [faktors], kas ietekmē kukaiņus un kas ietekmē sikspārņus – vai nu nav to barības kukaiņu, vai arī otrs variants, ka viņi saindējas ar šiem kukaiņiem," skaidro Vintulis.
Viņš uzsver, ka šobrīd par nopietnāko apdraudējumu sikspārņiem tiek uzskatīta vēja ģeneratoru straujā attīstība:
"It kā mums ir nepieciešama atjaunojamā enerģija, bet tajā pašā laikā ir zināms, ka šī vēja enerģija nogalina sikspārņus lielā daudzumā.
Tur ir aprēķini Vācijā, ka viņi aptuveni 200 tūkstošus [sikspārņu] gadā nosit, un Amerikā ir aprēķini, ka līdz pat 500 tūkstošiem gadā aiziet bojā pie šiem ģeneratoriem."
Svarīgi, lai šie vēja parki nebūtu sikspārņu migrācijas ceļā, un vēl ir jāparedz iespēja, ka šo turbīnu darbība tiek atslēgta brīžos, kad ir paaugstināta bīstamība, ka sikspārņi ar šīm turbīnām sadursies, un pamatā tas ir laikā, kad ir lēnie vēji, jo, kad ir stiprāks vējš, nav kukaiņu un sikspārņiem nav jēgas meklēt barību.
"Kas ir būtiski, ka atšķirībā no putniem, kas nejauši ieskrien šajos vēja ģeneratoros – miglas apstākļos vai tamlīdzīgi, sikspārņi apzināti uz tiem iet – kāpēc tas tā notiek, neviens nezina, tas nav pierādīts, bet ir zināms, ka tas tā notiek, un viņi bieži vien parādās pie šiem ģeneratoriem vietās, kur viņi agrāk vispār nav uzturējušies," stāsta pētnieks. "Pretruna ir tāda, ka sikspārņi ir aizsargājamas sugas, viņus nogalināt nedrīkst, bet tai pat laikā mēs zinām, ka neizbēgami kāds ies bojā pie šīm turbīnām, un tas ir peļņas jautājums – cik mēs esam gatavi samaksāt par to, lai nenogalinātu sikspārņus."
Šeit viens no variantiem ir celt augstāk to latiņu, pie kāda vēja ātruma turbīna var sākt strādāt. Šobrīd, attīstot vēja parku ieceres, sikspārņu ekspertīze ir jāveic, bet jo vairāk pasaulē ir pētījumu, jo vairāk problēmu atklājas. Piemēram, priekšizpēte tiek veikta un konkrētajā vietā sikspārņu nav, bet, uzbūvējot vēja parku, sikspārņi tur parādās. Tātad ir skaidrs, ka ir jāmeklē veidi, kā sikspārņus sargāt. Jāpiebilst, ka sikspārņu izpētei ļoti svarīgi ir, lai iedzīvotāji ziņotu interneta vietnē dabasdati.lv par saviem novērojumiem: jānorāda datums, vieta, ja ir, jāpievieno foto, kas ļautu mums visiem vairāk uzzināt par šiem tik interesantajiem lidojošajiem zīdītājiem.
Pasaulē ir vairāk nekā 1400 sikspārņu sugu. Ir tādas, kas ēd citus sikspārņus, ir zivjēdāji, Centrālamerikā un Dienvidamerikā ir 3 vampīru sugas. Latvijā sastopamie sikspārņi ir kukaiņēdāji. Pie mums sastopamā lielākā suga ir rūsganais vakarsikspārnis, kas sver dažus desmitus gramu, bet pasaulē lielākie sikspārņi sver pat pusotru kilogramu, un to spārnu platums sasniedz 1,5 metrus, par laimi, tie ir augļēdāji.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
