Zināmais nezināmajā

Dalīties ar informāciju "kvantu valodā" jeb jaunā kvantu interneta ēra

Zināmais nezināmajā

ANO starptautiskais klimata pārmaiņu ziņojums: "sarkanais kods cilvēcei"

Latvijā veikts pirmais doktora darbs etnobotānikas jomā. Iepazīstina Inga Sīle

Kāpēc Latvijas teritorijā atrastā senākā mēra upura kauli gadsimtu gulēja pagrabā Berlīnē?

Kauli Latvijas teritorijā atrastajam Ziemeļeiropā senākajam mēra upurim, kam pasaules mediji šovasar pievērsa uzmanību, pirms tam vairāk nekā 100 gadus bija gulējuši muzeja pagrabā Berlīnē. Mūsdienu vācu zinātnieki uzmanību šiem kauliem pievērsa pēc tam, kad viņiem par tiem izstāstīja Latvijas pētnieki, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja zinātnieku grupas pārstāvis, Ķīles Universitātes Senās DNS laboratorijas vadītājs profesors Bens Krauze-Kjors.

Akmens laikmeta cilvēka kauli, kas atzīti par senākā mēra upura mirstīgajām atliekām Ziemeļeiropā, Latvijas teritorijā izrakti jau 1875. gadā. Toreiz šo darbu paveica grāfs, baltvācu arheologs Jakobs Kārlis Georgs fon Zīvers. Tā kā viņam neviens tolaik nav ticējis, ka izraktie galvaskausi ir tik seni, tad viņš tos nosūtīja vācu antropologam Rūdolfam Virhovam uz Berlīni.

Tā galvaskausi gulējuši muzeja pagrabā Berlīnē vairāk nekā 100 gadu, līdz šo stāstu mūsdienās Latvijas zinātnieki izstāstīja Vācijas pētniekiem.

Tas atdzima no jauna, Latvijas pusei uzsākot sadarbību 2017. gadā un pakāpeniski nonākot līdz vērtīgiem atklājumiem, ka tie ir Ziemeļeiropā senākā identificētā mēra upura kauli.

Šī gada vasarā ārvalstu mediji vēstīja par zinātnieku atklājumu, ka senākais mēra upuris ir atrasts Latvijas teritorijā. Šis cilvēks pirms vairāk nekā 5000 gadiem apbedīts pie Salacas upes. Apbedījums saistīts ar Riņņu kalna vēlā akmens laikmeta jeb neolīta apmetni pie Salacas iztekas pie Burtnieku ezera. Riņņu kalns ir pazīstams kā viena no senākajām akmens laikmeta apmetnes vietām visā Ziemeļeiropā. 

Ķīles Universitātes Senās DNS laboratorijas vadītājs Krauze-Kjors stāstīja, ka, uzzinot no Latvijas pētniekiem stāstu par kauliem, kas savulaik izceļojuši uz Berlīni, Latvijas un Ķīles arheologi kopīgi uzsāka jaunus izrakumus Riņņu kalna pusē. 

Krauze-Kjors stāstīja, ka "jauno izrakumu laikā tika atrasti divi jauni indivīdi un, līdz ar šiem jaunajiem atklājumiem arheologi arī pētīja, kur mūsdienās varētu atrasties iepriekšējie atradumi. Pētniekiem jau bija resursi no agrākiem laikiem, tostarp vēstuļu sarakste starp grāfu Zīversu un ievērojamo vācu ārstu Rūdolfu Virhovu.

Zinātnieki ieguva DNS paraugus no visu konkrētajā vietā apbedīto cilvēku kauliem un zobiem un pārbaudīja tajos esošās baktērijas un vīrusus. Tā viņi atklāja, ka viens no cilvēkiem – 20 līdz 30 gadus vecs vīrietis – bijis inficēts ar agrīnu mēra paveidu, ko izraisījusi baktērija "Yersinia pestis".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt