Dienas ziņas

Rēzeknes novadā nelikumīgi izbraukā valsts mežu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latvijas piekrastē sasniegts tīrības antirekords

Kāpēc Kolkā pērn bija piesārņotākā pludmale Latvijā?

Savu desmito ekspedīciju šogad noslēgusi Vides izglītības fonda kampaņa "Mana jūra", kas 43 izvēlētās Latvijas piekrastes teritorijās veica atkritumu monitoringu. Tas atklājis, ka viena no kritiskākajām situācijām ir Kolkas piekrastē. Kampaņas organizatori atklāj, ka desmit gadu laikā situācija optimistiskās cerības nav attaisnojušās, un šobrīd Latvijā ir tikai astoņas tīras pludmales.

Ziemeļkurzemē ir vairākas tīras pludmales, bet tām pa vidu ir Kolka, kur situācija ir kritiska. Bijušajam Kolkas pagasta pārvaldniekam, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniekam Aldim Pinkenam ("Jaunā Vienotība") tas nav pārsteigums.

"Jo ir skaidrs, ka, ja mēs runājam par cilvēka radītu piesārņojumu, tad tieši cilvēks ir tas, kurš atstāj aiz sevis atkritumus. Un mēs zinām, ka Kolka ir viens no šiem magnētiem, šiem viesu pievilkšanas punktiem. Un ir skaidrs – kur ir cilvēks, tur ir arī viņa radītais kaut kāds piesārņojums," sacīja Pinkens.

"Ja mēs paskatāmies no 2003. gada, kopš mēs sākām apsaimniekot Kolkasragu, tad, teiksim tā, tā cilvēku apzinātība un uzvedība ir krietni uzlabojusies.

Ir palicis daudz labāk, nekā tas bija divtūkstošo gadu sākumā, bet arī pati plūsma ir pieaugusi vairāk nekā trīs reizes,"

stāstīja apsaimniekotāja, SIA "Kolkasrags" direktors Jānis Dambītis.

Visa Kolkas piekraste tiek tīrīta vismaz reizi nedēļā, cenšoties savākt lielāko atkritumu daudzumu. No paša Kolkasraga teritorijas šovasar katru mēnesi izvesti 17 līdz 25 kubikmetri atkritumu. Piecas no sešām reizēm, kad Kolka iekļuvusi negatīvajos reitingos, tas bijis akmeņogļu dēļ.

"Nav jau tā, ka tu iztīri mežu un viņš tāds paliek – nākamā vētra, un viss ir atpakaļ un vēl vairāk, iespējams," norādīja Pinkens.

Kolkasragā, smiltīm staigājot un mainot to līmeņus, atkritumi tiek aprakti, tāpēc atkritumi atkal uz virskārtas nonāk vien pēc daudziem gadiem.

"Tās ietekmes, ko mēs redzam Kolkā, un atkritumu situācija ir lielā mērā atkarīga arī no šiem jūras avotiem, jo kuģu ceļi un tranzīta ceļi iet garām,"

norādīja kampaņas "Mana jūra" pārstāvis Jānis Ulme.

"Šos divus gadus, kad ir mazāk kruīza kuģu, tad ir mazāk vērojamas zobupastas, šampūnu pudelītes un bundžiņas, dzērieni..." piebilda apsaimniekotāju pārstāvis.

Pavasarī, līdz ar upju ūdens līmeņa celšanos, atkritumi plūst uz jūru. Zvejnieki novērojuši, ka visbiežāk tie ir plastmasa maisiņi un pudeles. Arī rudenī, kad ir stiprākas straumes, jūras zāles, virzoties pa grunti, sev līdzi nes atkritumus.

"Tīkls noķer visu. Ja to met no krasta, pieņemsim, uz augšu, tad viņš ir kā siena, un aiz tās aizķeras visādas drazas, zāles, un līdz ar to tiek noķerti arī visādi plastmasas atkritumi," pastāstīja uzņēmuma "Saunaga zvejnieki" valdes loceklis Artūrs Strautmanis.

Liels cilvēku skaits nozīmē arī lielu atkritumu daudzumu, tāpēc kampaņas "Mana jūra" monitoringā visnetīrākās ir pludmales lielo pilsētu tuvumā.

"Rīga, Jūrmala, bieži vien arī Liepāja. Tas, par ko runā pasaulē, ka šī ir viena no gadsimta TOP3 okeāna ekosistēmu izaicinājumiem, šie jūras piesārņojošie atkritumi, tas ir fakts arī pie mums," stāstīja Ulme.

Kampaņas pārstāvji cer, ka pieaugošo atkritumu daudzumu pludmalēs samazinās no jauna pieņemtie likumdošanas akti, tostarp depozīta sistēmas ieviešana.

Jau ziņots, ka akcijā "Mana jūra" Kolkas pludmale atzīta par netīrāko, Abragciema – par tīrāko. Secināts arī, ka Latvijas piekrastē atkritumu daudzums pēdējos piecos gados palielinājies par vairāk nekā 20%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt