Kāpēc gada putns zivju dzenītis patiesībā nav nekāds dzenis?

Zivju dzenīša nosaukums mānīgi norāda uz viņa „it kā piederību” dzeņveidīgo kārtai. Patiesībā ar īstajiem dzeņiem zivju dzenītim nav nekādas radniecības, bet neapstrīdami ir vairākas ārējas līdzības – relatīvi garš knābis, liela galva, īsa aste, īsas kājas. Šo līdzību dēļ viņš nodēvēts par dzenīti.

2020. gads tuvojas beigām, tomēr tas neliedz atgādināt, ka par šī gada putnu Latvijas ornitoloģijas biedrība izraudzījusies parasto zivju dzenīti jeb zivjdzenīti.

Tātad – zivju dzenītis nav īsts dzenītis. Tāpēc viņš nekaļ dobumus kokos. Toties rok alas stāvos ūdenstilpju (pārsvarā upju un strautu) krastos. Eja krasta atsegumā (visbiežāk kādā smilšakmens klintī) ved uz zivju dzenīšu pāra ligzdu.

Pašsaprotami, ka ligzdošanas sezonā šīs sugas putni ieraugāmi tikai tur, kur var izrakt alas. Un, protams, līdzās jābūt ūdenim, kurā nekad netrūkst barības.

Sugas nosaukums nemaldinoši pasaka priekšā, ka zivjdzenīši ir zivju ēdāji – ihtiofāgi. Precīzāk sakot, viņi ir nelielu zivtiņu ēdāji, jo paši ir augumā necili. Tomēr zivjdzenīši nav tikai zivtiņu vien ēdāji. Savu ēdienkarti putniņi reizēm mēdz dažādot ar šādiem tādiem citiem nelieliem ūdenskustoņiem. Taču uztura pamatu neapstrīdami sastāda zivtiņas.

Retumis potenciālais ēdiens tiek meklēts, strauji lidojot virs ūdens līmeņa. Taču visbiežāk laupījumu putni nolūko, tupot uz kāda paaugstinājuma virs ūdens vai netālu no tā.

Upurim mednieki uzbrūk, zibenīgi metoties uz galvas lejā un, inerces dzīti, nedaudz ietriecoties ūdenī.

Mūsu zivju dzenīši pieder gājputniem. Tiesa, trāpās arī ne mazums īpatņu, kas mēģina pārlaist ziemu tepat pie neaizsalstošām ūdenstilpēm.

Tomēr vairākums vasaras beigās un rudenī – septembrī, oktobrī, novembrī – atrodas aktīvos klejojumos un pakāpeniski lido aizvien tālāk uz siltākām zemēm. Tas ir periods, kad putniņi nereti ieraugāmi un izdzirdami tur, kur citā laikā cilvēku acīs netrāpās, arī tālu no upēm. Dažreiz – labās barošanās vietās – kādu brītiņu uzturas pat divi un vairāki vienviet.

Reizēm, lai viņus ieraudzītu, krietni jākoncentrē skatiens. Brīnums, cik maskējošs var būt pat tik košs, tik spilgts apspalvojums!

Zivju dzenīši ir radinieki zaļajām vārnām. Krāšņi putniņi: metāliski mirdzoša, zila virspuse; koši zilzaļi spārni un aste; apakšpusē apspalvojums viscaur, izņemot balti plankumoto pakakli, ir rūsganbrūns; rūsgana svītra līdzās baltam „pleķim” izceļas arī uz vaigiem; plus – sarkana kāju krāsa.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt