Dienas ziņas

Ventspilī jauniešus mudina pievērsties uzņēmējdarbībai

Dienas ziņas

KPMG iesaka apvienot LMT un Lattelecom

Noslēdzas kampaņa "Mana jūra"

Kampaņas «Mana jūra» vērojumi: Atkritumu piekrastē nekļūst mazāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Atkritumu daudzums pludmalēs pie jūras gadu no gada Latvijā nemazinās un pat kļūst lielāks, secināts kampaņā “Mana jūra”. Nu jau sesto gadu vides entuziastu grupa ar Vides izglītības fonda vadītāju Jāni Ulmi pēta piesārņojumu 40 laukumos jūras krastā. Šogad izpētē piedalījās tikai tie, kuriem jau ir iepriekšēja pieredze.

Kampaņas “Mana jūra” dalībnieki nomēra vienu no šī gada pēdējiem monitoringa laukumiem Salacgrīvas novadā. 100 metru garajā laukumā pirmajos 10 metros tiek lasīti izsmēķi, bet pārējos 90 metros atkritumi, kuru izcelsme ir cilvēka darbība.

Ir vairāk nekā 60 kritēriji, kas nosaka, kādās vietās monitorings tiek veikts. Tām ir jābūt savstarpēji atšķirīgām, lai sniegtu kopainu par Latvijas jūras krastu gan pie ostām, gan upju ietekām, pie urbānām, intensīvi noslogotām pludmalēm un pie mazāk noslogotām.

“Šeit ir ostas ietekme, kas var atšķirties ne tikai sezonāli, bet arī no kuģa un no kuģotāju kultūras. Šeit ir arī maza cilvēku noslodze, bet tie, kuri izmanto šo pludmali, acīmredzot, nemēdz aizdomāties par to, kas paliek aiz viņiem,” saka Jānis Ulme.

Dienā vidēji tiek noieti aptuveni 20 kilometri, sākotnēji tie bija 15-17 kilometri. Daudzi kampaņas dalībnieki te ir periodiski vai pievienojas uz kādu konkrētu posmu.

“Katru dienu, kad tu aizej uz jūru, tu redzi citu krāsu. Pie Liepājas tā ir zaļa, Ventspilī tā ir zila, šeit tā ir brūna, un tas kontrasts starp krastiem ir visdažādākais,” saka Reinis Ozols, kampaņas “Mana jūra” dalībnieks no Rīgas.

“Mugursomā ir dators un mobilais internets, un pieslēdzos, padaru tos dienas darbiņus, vienkārši samainās tā dienas secība vietām,” stāsta Dita Ābola, kampaņas dalībniece no Rīgas.

Šajā monitoringa laukumā atrasts īpaši daudz stikla, bet kopumā pludmalēs visvairāk ir plastmasas atkritumu, tie ir 53% līdz 56% no visiem kampaņas laikā atrastajiem atkritumiem. Tiek uzskatīts, ka krastā ir vien nepilni 15% no visa jūrā atrodamā plastmasas apjoma.

Izpētes laikā ievērots, ka pludmales, kurām piešķirts zilais karogs kā kvalitātes rādītājs, ir aptuveni par trešdaļu tīrākas nekā pārējās. Tajās gan lielākoties monitorings netiek veikts. Jānis Ulme ievērojis, ka Vidzemē viena no tīrākajām pludmalēm ir Carnikavas pusē, kur aktīvi tiekot strādāts arī pie pludmales apsaimniekošanas. Lai arī ar piesārņojumu cīnās arī Daugavgrīvā, tur šogad atrasts četrdesmit reižu vairāk atkritumu nekā tīrākajā vietā – Abragciemā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti