Kampaņā «Misija – KRUPIS. Izglāb princi!» aicina ziņot par abinieka migrācijas vietām

Cilvēku ietekmes rezultātā visā pasaulē strauji samazinās krupju skaits. Arī Latvijā, pieaugot satiksmes intensitātei, ik pavasari migrācijas laikā aiziet bojā neskaitāmi daudz krupju. Lai saglabātu krupju populāciju un palīdzētu tiem veiksmīgi šķērsot autoceļus, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina sabiedrību ziņot par zināmajiem autoceļu posmiem, ko gadu no gada pavasarī šķērso migrējošie krupji.

"Pēc nepilniem diviem mēnešiem Latvijā sāksies intensīva krupju migrācija. Krupji modīsies no savām ziemošanas vietām mežos, parkos, lauku sētās un dosies turpināt savu dzimtu uz tuvējo ūdenstilpi.

Taču daudzviet krupju vēsturiskos migrācijas ceļus tagad šķērso cilvēku būvēti autoceļi, rezultātā liela daļa krupju aiziet bojā zem auto riteņiem, nārsta vietu nesasniedzot.

Tādēļ, lai palīdzētu krupjiem šajā grūtajā ceļā, esam uzsākuši kampaņu "Misija – KRUPIS. Izglāb princi!" un, gatavojoties pavasara migrācijai, aicinām ikvienu ziņot par zināmām krupju migrācijas vietām visā Latvijā," teica DAP vecākais eksperts Vilnis Skuja.

Iedzīvotāju ziņojumi palīdzēs DAP ievērojami paplašināt krupju migrācijas vietu karti un sociālajā kampaņā piesaistīt šīm vietām brīvprātīgo krupju glābējus, kuri aktīvajā migrācijas laikā patrulēs pie autoceļiem un palīdzēs abiniekiem tikt pāri.

Gar dažiem krupju migrācijas ceļu posmiem paredzēts uzstādīt arī nelielus žogus, kas vēl drošāk un efektīvāk palīdzēs krupjiem veiksmīgi nonākt nārsta vietā, norādīja DAP.

Ziņot par krupju migrācijas vietām var, aizpildot pieteikuma formu kampaņas vietnē https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis

DAP skaidroja, ka krupji, kas labvēlīgos apstākļos spējīgi nodzīvot pat līdz cienījamam 40 gadu vecumam, pārvietojas ļoti lēni. Lai šķērsotu parasta platuma ielu, krupim var būt nepieciešamas pat 15 minūtes. Turklāt, atšķirībā no zīdītājiem un putniem, krupis no automašīnas necenšas izvairīties, bet instinktīvi sastingst, cerot, ka "uzbrucējs" viņu nepamanīs, tādā veidā pakļaujot sevi drošai nāvei.

"Jo intensīvāka satiksme uz ceļiem, jo lielākas iespējas ir krupja dzīvībai apdzist uz autoceļa. Tā ir mūsu – šīs civilizētās, autoceļiem aprīkotās pasaules iedzīvotāju – atbildība sekmēt abinieku tālāku pastāvēšanu. Krupji ir nozīmīgi dzīvības (barības) ķēdes dalībnieki. Tiem izzūdot, tiek izjaukts dabiskais līdzsvars un rezultātā var ciest pats šī balansa jaucējs – cilvēks," skaidroja Skuja.

Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā ierasta prakse ir veidot migrācijas tuneļus abiniekiem zem autoceļiem, ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās vietās, kā arī veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot. Piedaloties brīvprātīgajiem, ik gadu tiek izglābti tūkstošiem abinieku dzīvība visā pasaulē.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt