Ķepa uz sirds

Kā melns kaķēns izglāba dziedātāju Lauri Reiniku no cietuma kameras?

Ķepa uz sirds

Nobadināti suņi pie ķēdes – kāda ir skarbā realitāte Latvijas laukos?

Kam jābūt mīluļa mājas aptieciņā un kā jāsniedz pirmā palīdzība?

Kam jābūt mīluļa mājas aptieciņā, un kā jāsniedz pirmā palīdzība?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Arī mājas mīluļiem var gadīties traumas – un saimnieks ir pirmais, kas var rīkoties. Kā sniegt pirmo palīdzību dzīvniekam, un kam jābūt mīluļa aptieciņā?

Vēderā naža gals

Rūmī ir dzimis laimes krekliņā. Pirms dažām nedēļām takšu puisis guva smagu mācību – ēdot visu, kas nokrīt uz zemes, var nejauši norīt naža galu. Suņa saimniece Elga steidzīgi devās pie vetārstes, kura apstiprināja – naža gals tik tiešām atrodas Rūmim vēderā. Sunim veica operāciju, kuras laikā metālu izņēma no kuņģa ar magnēta palīdzību – un par laimi iekšējie orgāni bija pilnīgi neskarti.

"Reizēm saimnieki grib, kā labāk, un mēģina dzīvniekam izsaukt vemšanu, un ir atrodami daudzi veidi, kā to izdarīt, bet šāds ass priekšmets, nākot atpakaļ pa barības vadu, varēja nodarīt vēl lielāku ļaunumu," stāstīja veterinārārste Anete Kalniņa.

Norīts svešķermenis ir tikai viens no gadījumiem, kad steidzami nepieciešams rīkoties – ja saimnieks vispār to piefiksē. Organisms to centīsies izvadīt ar vemšanu vai caureju.

Tas ir pirmais signāls, kas liek doties pie ārsta, jo ilgstošs apetītes zudums un atūdeņošanās ir ļoti bīstama – tieši tādēļ telefonā vienmēr jābūt diennakts klīnikas tālrunim.

"Reizēm tie svešķermeņi, kurus mēs izņemam dzīvniekiem no gremošanas trakta, pat nav tik bīstami kā šis gadījums Rūmim, kur naža gals. Piemēram, gadījums ar kaķīti, kuram arī novēroja vemšanu, un viņam no gremošanas trakta mēs izņēmām ļoti, ļoti blīvu matu kamolu, kurš bija nosprostojis zarnas. Par to citreiz var pat neaizdomāties, jo nav redzēts, ka apēd kādu spēļu mantu, nav redzēts, ka apēd kādu kaulu gabalu," sacīja  Kalniņa.

Vēl bīstamāka ir aizrīšanās. Dzīvniekam būs grūti elpot, viņš ar ķepām nemitīgi aiztiks purnu un klepos.

Ir dažādi paņēmieni, kā mēģināt svešķermeni dabūt ārā no barības vada pašam, bet jāatceras – suns panikas uzplūdā saimnieku var sakost, tādēļ vislabāk situāciju atstāt ārsta rokās.

Kam jābūt aptieciņā

Savukārt siltajā laikā aktuālas ir dažādas ārējās traumas – sagrieztas ķepas, kukaiņu kodumi, apdegumi un dažāda veida brūces. Šādās situācijās palīdz dzīvnieka aptieciņa, kuru var sakomplektēt pats.

"Tam vajadzētu būt kādam pārsējam, kādai marles saitei, ar kuru vajadzības gadījumā var apturēt asiņošanu ķepai, teiksim, ļoti labi ir, ja ir  3% ūdeņraža pārskābe, jo, ja ir sagriezta ķepa un tajā iekļuvuši netīrumi, tad tas ir vislabākais, kā iztīrīt, bet citreiz dzīvnieciņš to neļaus darīt, jo viņš nesaprot, ka ir jāļauj darīt, un tās ir sāpes, stress. Tāpat izbraucot iesaku līdzi ņemt kaut ko no veterinārajās aptiekās nopērkamajiem līdzekļiem pret caureju, tās ir dažādas tabletes, pastas, kas caurejas gadījumā vismaz uz pirmo brīdi palīdzēt to apturēt, un ļoti labi, ja ir arī līdzi kādas alerģijas zāles, dzīvniekiem var lielākoties dot tās pašas, kas ir cilvēkiem pret alerģijām, ja, teiksim, iekož kāda lapsene, tad lai vismaz ir sirdsmieram un līdz tai pirmajai palīdzībai alerģijas zālītes, ko var iedot."

Milzīga kļūda ir dot mīlulim tādas cilvēku zāles kā ibumetīns, paracetamols, aspirīns vai nošpa – tās dzīvniekiem ir toksiskas un patiesībā saimnieks, labu gribot, mīluli var pat noindēt.

Tāpat vienmēr jābūt līdzi ūdenim – ne tikai sev, bet arī sunim. Diemžēl pārkaršana un apdegumi joprojām ir izplatītas traumas – īpaši ceļojumos.

"Viņi pārkarst, gan vienkārši staigājot pa pilsētu, apdedzina arī ķepiņas, staigājot pa karstu asfaltu un to var pārbaudīt, teiksim, noliekot savu roku uz laukuma, pa kuru sunītis staigā, paturot piecas sekundes, ja tavai rokai ir karsti, tas nozīmē, ka arī suņa ķepām ir par karstu," stāstīja veterinārārste.

Apdeguma vieta nekavējoties jāskalo ar tekošu vēsu ūdeni vai jāuzliek komprese. Savukārt, ja suns pārkarsis, par ko liecina zila mēle, viņš jāatvēsina pakāpeniski – jāmeklē vēsāka vieta un jānodrošina aukstas kompreses ap kaklu un galvu.

"Kļūda, ko reizēm izdara, ir dzīvnieku uzreiz strauji iemest ļoti aukstā ūdenī, tā ir liela kļūda, jo tas var radīt daudz lielāku šoku organismam nekā labumu, tāpēc atvēsināšanai būtu labāk jānotiek no pudeles, dodot vēsu ūdeni, lejot uz galvas, bet nekādā gadījumā nevajag viņu mest ledus vannās vai ļoti aukstā ūdenstilpnē," sacīja Kalniņa.

Svarīgi atcerēties – dzīvnieki savu diskomfortu māk arī slēpt, tāpēc saimniekam jābūt vērīgam – maza brūce patiesībā var izrādīties kas daudz nopietnāks.

"Reizēm tās traumas ir dziļumā liekākas, nekā saimnieks var parādīt, un suņukam ir izturība lielāka, sāpju slieksnis augstāks, un viņš var nerādīt, ka viņam kaut kas sāp. (..) Labāk ir lieku reizi piezvanīt un pajautāt varbūt šķietami nesvarīgu jautājumu un varbūt pat labāk atbraukt un parādīties, jo ielaistas problēmas ir grūtāk risināmas."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti