Runājot par pirmās palīdzības sniegšanu savam sunim vai kaķim, kas nonācis nelaimē, Reķis uzsvēra nepieciešamību pēc uzticama veterinārārsta.
“Pirmā palīdzība numurs viens, ir atrast sev uzticamu veterinārārstu. Vajadzētu izvēlēties veterinārārstu, kam var zvanīt 24/7, ar ko jūs esat labi pazīstami, viņš ir saglabājis tavu telefona numuru, viņš redz, kas zvana,” ieteica Reķis.
Grieztu vai plēstu brūču gadījumā svarīgākais ir, cik vien labi iespējams, to apsaitēt, kam noderēs marles pārsējs vai jebkas cits, kas ir pa rokai.
“Ja ir griezta, plēsta brūce un tā spēcīgi asiņo, tur kaut kas krīt ārā vai karājas, atrauti mīkstie audi, ja saimniekam ir pietiekoši stipri nervi, vienkārši paņemam un aptinam ar jebkuru lupatu, kreklu, dvieli, ka tik viss ir aptīts un sapakots,” stāstīja Reķis.
Ja ir pamanīts, ka mājdzīvnieks norijis kādu svešķermeni, sevišķi, ja tas ir kas indīgs, piemēram, žurku inde vai baterija, lieti noderēs ūdeņraža pārskābe.
“Vismaz trīs četras ūdeņraža pārskābes ēdamkarotes mutē, un dzīvniekam pēc pusstundas būs vemšana. Tas nozīmē, ka svešķermenis, kas ir kuņģī, tiks atvemts. Ja viņš atvēma, super, turpinām novērot. Ja ir slikti, braucam uz klīniku taisīt rentgenu,” skaidroja vetārsts.
Bez ūdeņraža pārskābes un marles pārsēja gadījumos, kad mājdzīvniekam ir hroniskas saslimšanas, piemēram, dermatīts vai ausu iekaisumi, mājas aptieciņā jātur arī antibiotikas.
Taču svarīgi atcerēties, ka no zāļu līdzekļiem nekas nav kopīgs dzīvniekam ar cilvēku, uzsvēra Reķis. Ne sunim, ne kaķim nedrīkst dot ibumetīnu vai jebkurus citus pretiekaisuma, pretsāpju medikamentus, kas paredzēti cilvēkiem.
Veterinārārsts atgādināja, ja rodas aizdomas par mājdzīvnieka veselību, nedrīkst nogaidīt ilgāk par 24 stundām, lai vērstos pēc palīdzības. Ja diennakts laikā suns vai kaķis neatsāk ēst, dzert vai apmeklēt tualeti, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta.
Veterinārārsta vizītēs jāstāsta viss. Arī sīkumi, kas saimniekam liekas mazsvarīgi, slimības diagnosticēšanai var izrādīties būtiski.
Vienlaikus Reķis atzina, ka visbiežāk pie viņa vēršas ar jau ielaistām saslimšanām.
“Te nezināšana un nevērība iet roku rokā. Ja nebūtu ielaisto vainu, veterinārārstam darba būtu krietni mazāk – profilaktiskie pasākumi, nagu apgriešana, vakcinācijas. Pat vairāk nekā puse ir ielaistās kaites,” viņš vērtēja.
Saimnieki kaites bieži vai nu neapzinās vai nevar tikt mājās ar to galā paši, piemēram, dzīvnieks neļauj iztīrīt ausis, apkopt dermatītu, apgriezt nagus, kas ieaug ķepu spilventiņos.
