Pasaulē grūti atrast senākus un lielākus kokus par sekvojām – to vecums var sasniegt pat vairāku nekā 3000 gadu, bet augstums – teju 100 metrus. Turklāt to unikalitāte arī slēpjas faktā, ka sekvojas sastopamas tikai Sjerra Nevadas kalnu grēdas pakājē, kur tās mūsdienās no bīstamas cilvēka ietekmes sargā Nacionālā parka statuss un līdz ar to – rūpīga uzraudzība. Tomēr pēdējos gados majestātiskajām sekvojām parādījies cits ienaidnieks – visu Kalifornijas štatu terorizējošais vēsturiskais sausums.
Vēl nekad pārbaudāmajā vēsturē tas šajā ASV daļā nav bijis tik ilgs un tik postošs. Kopš 2012. gada lietus ir arvien retāka parādība, ūdenskrātuves izžūst, no tām atkarīgā biosfēra izmirst un arī tūkstošgadīgie koki cieš.
„Mēs esam sākuši novērot, ka koku lapas izkalst straujāk kā vēl nekad agrāk. Zari kalst un mirst. Izdzīvot var tikai stiprākie koki,” vērtē biologs Entonijs Embrouzs.
Tiek prognozēts, ka, sausumam turpinoties, situācija saasināsies vēl vairāk, jo lielajiem kokiem ir lielas prasības pēc ūdens – vienā dienā tikai viena sekvoja var uzsūkt 3600 litrus ūdens. Tāpēc parka sargātājiem neatliek nekas cits, kā apsvērt samazināt koku daudzumu, lai ļautu veiksmīgi attīstīties stiprākajiem. Pētnieki ņem paraugus no kokos uzsūktā ūdens, lai noskaidrotu, cik daudz jāretina meži, lai mūžsenās sekvojas nenokalstu. „Sekvojām būs vairāk ūdens, nekā tas būtu iespējams biezākā mežā, līdz ar to nākotnē tās būs izturīgākas pret sausumu,” norāda Nacionālā parka pārstāve Korena Naidika.
Nacionālais parks Sjerra Nevadā tika izveidots, lai aizsargātu aptuveni 70 dažādus mežus, kuros sastopamas gigantiskās sekvojas.
