Gitai Grantiņai rūpes par ielas kaķiem ir ikdiena jau septiņus gadus. Sešus no tiem viņa darbojas biedrībā "DzīvniekuSOS", palīdzot sterilizēt ielas kaķu kolonijas un sniedzot tiem pagaidmājas.
"Ielas kaķu jomā tiešām ir daudz uzlabojumu. Kā redzat, šī visa kolonija ir sterilizēta un tādas ir daudz, daudz šeit apkārt, kuras esmu personīgi sterilizējusi, ir liela komanda, daudz cilvēku, kas to dara," stāsta Grantiņa.
Sterilizēta kolonija nenozīmē problēmu beigas. Pēdējo gadu laikā strauji pieaug izmesto kaķu skaits. Daudzi mīluļus izliek uz ielas pirms došanās uz ārzemēm, atstāj pagalmos, izmet no braucošas mašīnas vai pat miskastē. Mājas kaķim tas nozīmē smagu likteni un nāvi.
Kaķu mamma vienā metienā piedzemdē no trim līdz pieciem kaķēniem. Sešu līdz desmit mēnešu vecumā jaunie kaķēni sasnieguši briedumu un gatavi vairoties paši, turklāt vienai kaķenei gadā var būt pat trīs metieni. Tātad piecu gadu laikā kaķene var radīt 75 pēcnācējus.
Jūrmalniece Irīna Vlasenko kaķus glābj jau vairākus gadus. Viņa tiem sniedz pagaidu mājas, aktīvi darbojas biedrībā, patversmē un meklē mājas izglābtajiem minkām. Divu gadu laikā caur biedrību "Dzīvnieku palīdzības dienests vadītāja" mājās devušies ap 600 kaķi un 200 suņi. Jūrmalas pašvaldībā naudas trūkums nav galvenais – vairāk šokē iedzīvotāju attieksme.
"Rīgā cilvēki ir vairāk aktīvi un viņi palīdz. Jūrmalā vispār ne. Ļoti reti kurš palīdz. Vairāk pretojas kaķu sterilizēšanai," saka Irīna.
Rīgas dome šogad dzīvnieku populācijas kontroles programmai piešķīra 407 746 eiro. Ņemot vērā, ka viena kaķa sterilizācija maksā no 30 līdz 50 eiro, bet suņiem cenrādis nereti pārsniedz 120 eiro, pašvaldības nauda parasti beidzas mēneša laikā. Brīvprātīgo darbu par ziedojumiem turpina biedrības, kas vistiešāk izjūt institūciju vienaldzību.
"Mēs rakstām uz visām instancēm, gan uz Zemkopības ministriju, uz PVD, uz policiju, kur gan mēs nerakstām. Mums ir juristi, kuri palīdz. Mēs saņēmām tukšas atbildes, mēs saņemam, ka naudas nav, nevaram neko panākt, nav likumi, nestrādā, tukšas atbildes," turpina Irīna.
Situācija ir pretrunīga. Viena un tajā pašā ielā var būt māja, kurā iedzīvotāji piekrīt sterilizēt pagalma kaķus, ziņo biedrībai par jauniem un rūpējas par pilniem vēderiem, bet citā – desmitiem sadzimušu kaķēnu, nesterilizēta kolonija un īgni iedzīvotāji gatavi cīņai pret kaķu noķeršanu. Agresija ir neizbēgama.
"Mēs esam diezgan tajā ziņā neaizsargātas, mēs ejam pa svešām sētām, viens grib, lai sterilizē, piemēram, viena tante pasauks, lai sterilizē, otrs pateiks nekādā gadījumā un nāks ārā, tev skries virsū," situāciju raksturo Gita Grantiņa.
"Tas nav privātīpašums, es drīkstu šeit iet cauri, es drīkstu pabarot, man neviens nevar aizliegt. Protams, es nevaru būt droša, ka man patiešām neiegāzīs pa galvu, jo ir bijis gadījums, kur es dabūju policiju saukt," stāsta Grantiņa.
Diemžēl policija ne vienmēr reaģē. Tāpat kā Pārtikas un Veterinārais dienests, kuram ziņots par apzinātu dzīvnieku pavairošanu konkrētā vietā.
"PVD atbrauca, paskatās uz visu to situāciju un aizbrauc, saka, bet ko mēs varam izdarīt? Un cilvēks turpina to darīt. Un ja PVD nav nekādas vēlmes palīdzēt kaut ko mainīt, ko mēs varam? Mēs esam parasti cilvēki," saka Irīna.
Likums nosaka, ka nesterilizēts kaķis nedrīkst atrasties ārpus mājas. Bet vai kāds to ievēro? Sodu nav, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur tie var sasniegt pat tūkstošus un kur par labklājības līmeni liecina attieksme pret dzīvniekiem.
"Mums jāsāk ar likumiem, ar sodiem, ar tādiem mežonīgiem sodiem, lai cilvēkam būtu bail izmest to kaķi," saka Irīna. "Atbrauc PVD, redz pārkāpumu, uzliek sodu - tādu normālu, 100 eiro, 200 eiro," piedāvā Irīna.
Tikmēr palīdzēt ielu kaķiem var jebkurš – ziedot patversmēm un biedrībām, iesaistīties brīvprātīgi, sniegt pagaidu mājas, ziņot par situāciju pašvaldībām, rakstīt iesniegumu un cerēt uz izmaiņām likumdošanā. Ja redzi nesterilizētu ielas kaķu koloniju, visdrošākais veids ir ziņot kādai biedrībai par tās atrašanās vietu.
