Ķepa uz sirds

Cik sarežģīti uzturēt akvāriju un zivtiņas? Padomi iesācējam

Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

Kaķis pavadā – modes lieta vai izprieca saimniekam?

Kaķis pavadā – modes lieta vai izprieca saimniekam?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kad vien ir piemēroti laika apstākļi un brīvs brīdis, Nikola ar kaķi Keriju dodas pastaigās. Vērojot mīlules uzvedību brīvā dabā, Nikola spriež, ka viņas mājdzīvnieks labprāt gribētu būt āra kaķis.

Drīz pēc tam, kā mājās ienāca četrus mēnešus jaunā Kerija, saimniecei šķitis, ka mincei varētu patikt ārā pastaigas. Pieradināt kaķi jaunajiem piedzīvojumiem sākuši maz pamazām. Vispirms iemauktus un pavadiņu uzvilkuši mājās, un pirmie treniņi notikuši istabā.

"Tad iznesām kāpņu telpā dzīvoklī. Tad sākām nest arvien zemāk un zemāk. Bet viņa neprotestēja. Jau kāpņu telpā sapratām, ka viņai ļoti patiks. Tāpēc uzreiz jau nesām ārā," stāstīja Nikola Cīrule.

Kaķenei interesē viss, kas notiek apkārt – gan citi kaķi, gan baloži, gan suņi. Lai gan tad, kad pretim nāk suņi, mīlule tiek paņemta klēpī, Nikola redz, ka kaķim no rējējiem nav bail. Drīzāk otrādi. Kad pienācis laiks pastaigai, saimnieki nevar izvēlēties gājiena maršrutu.

"Viņa vienkārši neļauj savādāk. Viņa ved mūs. Un, tiklīdz mēs viņu mēģinām vilkt vai pacelt un aiznest uz citu vietu, viņa sāk šņākt. Ļoti spītīga ir. Tā kā mēs sekojam viņai. Viņa mūs ved. Kaķi tādi ir. Viņi iet, kur paši vēlas, un nevar tos vadīt kā suņus," teica kaķenes saimniece.

Kaķis ar kakla siksniņu.
Kaķis ar kakla siksniņu.

Gandrīz 80% no klientiem, kas iegādājas kaķēnus no meinkūnu audzētāja Ivo Obrumaņa, interesējas, kā un kad labāk sākt kaķi staidzināt pie pavadas.

Suņi ir cilvēku kompanjoni un pavadoņi, bet kaķu daba ir pavisam citādāka. Viņi nav radīti visur sekot savam saimniekam.

"Kaķis ir teritorijas dzīvnieks, kam patīk atrasties tikai savā teritorijā. Iziešana ārpus viņa teritorijas – tas ir tikai papildu stress, jo tur ir svešas smakas, sveši dzīvnieki ir bijuši. Kaķis uztver pasauli ar degunu vairāk, un tāpēc visa tā uztvere, kas ir ārpus viņa teritorijas, ir šausmīga. Biedējoša viņam. Un pats sākums, ka viņam jāsāk iepazīt jaunā teritorija, ir ļoti liels stress viņam," stāstīja Obrumanis.

Ja pasekotu kādam klaiņojošajam kaķim, varētu redzēt, ka viņš uzturas tikai noteiktā teritorijā. Kaķi ir līdzīgi saviem ciltsbrāļiem – lielajiem kaķveidīgajiem lauvām un tīģeriem. Arī šie dzīvnieki uzturas un medī tikai savā teritorijā, ko izvēlas pamest vienīgi tad, ja vairs nevar tur atrast sev barību.

Ja kaķi pie pastaigām radina ļoti agrā vecumā, tad pamazām viņš pierod. Taču pirmās pastaigas murrātājiem noteikti ir bijušas stresa pilnas. Katrs kaķis ir personība – ļoti daudz atkarīgs, kāds ir kaķa raksturs un dzīves uztvere.

"Ja viņš ir tāds, kurš grib daudz izzināt, tad viņš jau mēģinās pierast pēc tām trim, četrām  ārā iziešanas reizēm. Ir tādi, kas pirmajā reizē iziet ārā, ierauga putniņus, un viņš par visu aizmirst. Viņam putniņš un viņam medīšanas instinkts automātiski. Tiklīdz putniņš pazudīs, viņš ieraudzīs, kādā teritorijā atrodas un sapratīs, ka nu ir ziepes. Ka ir jādomā, kā es tikšu atpakaļ tur, kur es esmu bijis," teica Obrumanis.

Kaķis ar kakla siksniņu.
Kaķis ar kakla siksniņu.

Vispiemērotākās pastaigai ārā ir aborigēnās kaķu šķirnes, kas veidojušās dabīgi – dažādas meža kaķu šķirnes, meinkūni, Sibīrijas kaķi, kuri savu instinktu vadīti var dzīvot un medīt ārā.

Tādas šķirnes, kā piemēram, sfinksa kaķis, mūsu platuma grādos laukā aizietu bojā. Ja saimnieki izvēlas vest āra pastaigās nekastrētu runci, jārēķinās ar nepatīkamām blaknēm. Sajūtot laukā svešas smaržas un smakas, kaķis to uztvers kā draudus savai dzīvībai.

"Atnākot mājās, sapratīs, ka ir savā vidē, mēģinās iezīmēt perimetru ar urīnu, lai tas drauds, kas bija ārā, tās smakas, neienāk iekšā pie manis. Lai saprot, ka tā ir mana teritorija. Sterilizēti dzīvnieki var to nedarīt, bet ir ļoti liels risks, ka ir temperamentīgi šķirnes vai ir arī temperamentīgi bezšķirnes kaķi, kas to mēģinās tāpat darīt," stāstīja kaķu eksperts.

Kaķu staidzināšanu pie pavadas, kas kļūst arvien populārāka, eksperts dēvē par modes tendenci, kas visbiežāk ir svarīga tikai cilvēkam, nevis kaķim.

Lielā mīlestībā saimnieki kaķus mēdz cilvēciskot un secina, ka mīlulis domā tieši tāpat kā viņi.

"Kaķim nemēdz būt loģiskas domāšanas, viņš vadās pēc saviem instinktiem. Ja viņš ir pienācis pie loga, cītīgi kaut ko pēta un skatās, cilvēkam liekas – viņam laikam gribas ārā iet. Viņš pēta – varbūt tauriņš ir nolidojis gar logu. Varbūt putniņš. Tie ir tie medīšanas instinkti, kas viņu dzen tam putniņam pakaļ. Bet tas nenozīmē, ka viņš tagad grib dzīvot ārā un rauties ārā, jo viņam gribas tur būt. Viņš nesaprot, kā tur ir. Viņam ir labi tur, kur viņš dotajā brīdī atrodas," stāstīja Obrumanis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti