Leo tika adoptēts pirms trīs nedēļām – neilgi pēc tam, kad uz citiem medību laukiem devās Līvas iepriekšējais kaķis. Runča dzīves sākums jaunajos apartamentos bija piesardzīgs.
“Pirmās divas dienas viņš visu laiku slēpās zem gultas, zem radiatoriem, visādās dīvainās vietās. Nenāca laukā, nenāca mīļoties. Pēc kādām trim, četrām dienām viņš jau sāka iepazīt pa vienai istabai, lēkāja visur, ložņāja visur, skatījās. Un tagad es varētu teikt, ka viņš jūtas kā mājās jau pēc trim nedēļām,” stāsta Leo saimniece Līva Dagmāra Dzenovska.
Ja slēpšanās šķita normāla rekcija uz jaunajiem apstākļiem, tad tualetes apmeklējumu trūkums gan sāka satraukt, ņemot vērā, ka Leo ēda pilnīgi visu, ieskaitot katliņā atstātus sausus makaronus. “Viņš negāja nokārtoties kādas pirmās piecas dienas, vienīgai pa mazam, lai gan viņš ēda. Mums likās ļoti dīvaini, un tad mēs sākām meklēt, kur viņš varētu iet darīt lielās lietas, un mēs atklājām, ka viņš to nedara kastītē, bet gan pilnīgi citā vietā. Un viņš to dara regulāri visu laiku,” stāsta saimniece.
Mājās Leo sagaidīja arī desmit gadus vecā kaķenīte Pērle, ar kuru kaķim ir draudzīgas attiecības. Tagad Leo spēlējas, ņipri ēd un labprāt mīļojas ar saimnieci. Taču kakāšana zem puķupoda turpinās. Kāpēc tā?
Veselība vai stress
Problēmu risināt steidz kaķu eksperte Aija Nuķe. Iemesli, kādēļ kaķi lielās darīšanas veic ārpus kastītes, var būt dažādi – gan medicīniskas problēmas, gan nepatika pret pašu kastīti, smiltīm un vietu, gan dzīvnieka stress.
Pirmais un nopietnākais cēlonis – veselības problēmas. Kaķim var rasties aizcietējumi, ja uzturā trūkst šķiedrvielu un ūdens. Tāpat pie vainas var būt arī spalvu kamoli, kas netiek izvadīti no organisma, urīnceļu un zarnu trakta slimības, kā arī audzēji. Tas nokārtošanos kastītē padara ļoti smagu, un kaķis sāk meklēt citas, ērtākas lokācijas.
“Tās lielās, nopietnās lietas viņš dara citādāk, viņam vajag izstiepties, viņam tas prasa daudz ilgāku laiku. Bet man ir aizdomas, ka ar medicīniskām lietām jums viss ir kārtībā. Tomēr, ja jūs pamanāt, ka viņam ir kaut kāds diskomforts tieši procedūras laikā, tad noteikti vajadzētu viņu parādīt veterinārārstam, un tad tas ir risināms šādā veidā,” stāsta Nuķe.
Tā kā Leo aizcietējumu nav, otrs iemesls var būt dzīvnieka stress. Kaķa adaptācijas periods jaunajās mājās ilgst līdz pat sešiem mēnešiem, un Leo šeit ir tikai trīs nedēļas. “Pilnīgi noteikti, ka viņam tas stress ir joprojām, bet kaķi māk viņu lieliski slēpt. Pat ja liekas, ka kaķītis murrā,
patiesībā arī murrāšana ir viena no pazīmēm, ka kaķis slēpj savu stresu,” atklāj eksperte.
Pārrauga teritoriju
Iepriekšējās mājās Leo dzīvojis kopā ar pārdesmit citiem kaķiem un arī patversmē nebija viens. Runcis ir pieradis būt īpaši uzmanīgs saistībā ar dalāmo teritoriju un arī šeit pielieto vecos paņēmienus.
“Process nav tik ātrs, tas ir mazliet ilgāks, tur vajag pakasīt, sakasīt to visu lietu, daudz ilgāku laiku prasa to izdarīt. Un tad viņam vienkārši vajag to teritoriju redzēt: ja nu kādas briesmas, tad viņš kaut kur var mukt, var bēgt. Man izskatās, jā, ka viņam tomēr tā kā vajag paslēpties. Un viņš jau to nedara kaut kur tā vienkārši, viņš to dara vienā vietā, tā vieta ir pietiekami noslēgta, stūrītis tas ir. Bet tai pašā laikā viņš kontrolē, viņam mugura ir aizsargāta un viņš redz šo laukumu, viņš redz šīs briesmas. Tas varētu būt palicis no tās pieredzes, kad viņam tur bija daudz kaķu, un tas ir pilnīgi normāli,” skaidro Nuķe.
Lai kaķim palīdzētu justies drošāk, eksperte iesaka novietot kaķu kasti vietā, kur Leo veic savas lielās darīšanas – pie puķupoda. Tā var gan slēgta, gan atvērta tualete atkarībā no tā, pie kādas runcis ir pieradis. Drošāk ir sākt ar atvērto un tad uzlikt jumtiņu un durtiņas.
Jāatceras – ja mājās ir divi kaķi, ideālais risinājums būs trīs tualetes (viena papildu kastīte), kas neatrodas blakus cita citai. Gluži tāpat kā ēdiena bļodiņas. Kastīšu novietojums un izmērs ir ļoti svarīgs.
Kas jāievēro saimniekam?
- Kaķu tualetēm jābūt vienmēr pieejamām, un tās nedrīkst būt vietās, kur notiek intensīva kustība vai skaļš troksnis, piemēram, pie ieejas. Tā kā Leo dzīvo divstāvu mājā, optimālais risinājums ir pa kastītei katrā stāvā.
- Tāpat blakus tualetei nedrīkst atrasties ēdiena trauki, jo kaķis ir pedants – izvēlēsies vai nu neēst, vai nekakāt.
- Kastīte jātīra vismaz divreiz dienā. Reizi nedēļā to ieteicams izmazgāt un pilnībā nomainīt smiltis.
- Kastītei jābūt pietiekami lielai. Ja kaķis tajā nevar iekāpt, izstiepties vai atsit galvu pret jumtiņu, viņš meklēs citu vietu.
Vēl viena būtiska nianse – pakaiši jeb smiltis. Daudzi saimnieki iecienījuši silikona smiltis, bet vai tas ir labākais risinājums? “Man ir mazliet aizdomas, ka viņam varētu arī tie pakaiši nepatikt, jo kaķis tomēr mīl pakasīt, sakašāt, un lielākoties kaķi mīl tās smilšveidīgās, kas ir mīkstie pakaiši. Ar tām silikona smiltīm - viņas ir ļoti labas -, bet, kā saka, gaumes lieta, un kaķiem gaume ir pilnīgi noteikti. Un šī ir tik delikāta lieta, kas ir ļoti tomēr saistīta ar visiem šiem instinktiem, kas ir pašaizsardzība, izdzīvošana, drošība; es domāju, ka viss būs ļoti labi,” stāsta kaķu eksperte.
Pats būtiskākais – nekādā gadījumā nedrīkst kaķi pa nodarīto sodīt vai pazemot.
Citādāk kaķim sāksies vēl lielāks stress, dzīvnieks sāks baidīties, un situācija var kļūt vēl ļaunāka.
