Starptautiska pētījuma ietvaros zāļu atliekvielas meklēja ne tikai iekšējos ūdeņos, bet arī sedimentos jeb nogulsnēs Baltijas jūrā, kā arī notekūdeņos, skaidroja pētniece Putna-Nīmane. Sīkāk analizēja gan notekūdeņu dūņas, gan arī salīdzināts attīrītu un neattīrītu notekūdeņu sastāvs.
Dominējošā vielu grupa, kuru pētniekiem izdevās konstatēt, bija pretsāpju līdzekļi, kardiovaskulāro slimību medikamenti un arī psihofarmaceitiskie līdzekļi.
Situācija ir līdzīga arī citās Baltijas jūras valstīs, kur konstatēto zāļu atliekvielu klāstā dominē dažādas antibiotikas un pretsāpju līdzekļi.
Jautāta, ko šādu vielu klātbūtne nozīmē ūdenī dzīvojošajiem organismiem, Putna-Nīmane norādīja, ka ietekme uz dažādām sugām var būt ļoti atšķirīga un specifiska. “Nevar teikt, ka konkrētā vielu grupa ietekmē organismus kaut kādā noteiktā veidā. Katrai farmaceitiski aktīvajai vielai ir savas ietekmes, kas ir atkarīgas arī no koncentrācijas un tā, kā konkrētā viela sadalās. Šobrīd veiktie pētījumi jau liecina, ka tās ietekmē zivju uzvedību, kā arī zooplanktona organismu peldspēju un uzvedību. Tas savukārt ietekmē barības ķēžu līdzsvaru,” skaidroja Putna-Nīmane.
Pasaulē pēdējā laikā arvien skaļāk runā par dažādu hormonālo līdzekļu klātbūtni ūdeņos un to, kā tie ietekmē tur dzīvojošos organismus. Noteiktu vielu klātbūtne ietekmē ne tikai zivju spēju vairoties, bet pat to dzimumu. Tas viss rada sekas populāciju lielumā un var novest pie tā, ka zvejojamo zivju skaits kļūs arvien mazāks. Taču pētniece Putna-Nīmane aicināja par zemu nenovērtēt arī izmaiņas, kas notiek mazāko ūdens organismu vidū, jo tā ir neatņemama zivju barības sastāvdaļa.
Viens no ceļiem, kādā zāļu atliekvielas nonāk apkārtējā vidē, ir nepareiza medikamentu utilizēšana, taču daļu piesārņojuma rada arī nepietiekoši attīrīti notekūdeņi. “Visu, ko lietojam, mēs daļēji uzņemam, bet daļu izvadām ārā. Zāles tālāk nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kuras nav projektētas, lai attīrītu notekūdeņus no farmācijas līdzekļiem. Taču ļoti būtisks piesārņojuma avots ir nepareizās utilizācijas ceļš. Mēs neizlietotās zāles vienkārši izmetam sadzīves atkritumos vai pat noskalojam tās tualetes podos,” norādīja Putna-Nīmane.
Vispareizāk ir no nevajadzīgām zālēm atbrīvoties, tās aiznesot uz aptieku, kur medikamentus tālāk sagatavo atbilstošai atkritumu utilizēšanai.