Sfinksi ir šķirne, kas radusies apzinātas selekcijas rezultātā. Kāda sieviete Rostovā pie Donas upes atradusi mazu kaķenīti, ko nosauca par Varvaru. Viņai augot, mince zaudēja spalvu, sākumā to mēģināja ārstēt, taču neveiksmīgi.
Pēc dažiem gadiem Varvarai piedzima kaķēni, no kuriem viena kaķenīte vārdā Čita bija pilnīgi kaila. Tā sācies Donas sfinksu šķirnes stāsts.
“Šajā šķirnē ir arī daudzi galīgi kailie, ko sauc par gumijas ādu, tad tādi brasiņi, un tad ir tādi diezgan palielu spalvu, tādu cietu. Es vairāk savā audzētavā tieši sāku ar tiem pavisam kailajiem, kā saka, gumijas tipa ādiņām, tā kā man tie labāk patika, nu, ja jau ir plikais kaķis, tad lai viņš ir pilnīgi pliks,” stāstīja Donas sfinksu audzētāja Zaiga Strautiņa.
Zaiga sfinksus pirmo reizi ieraudzīja izstādē un uzreiz tajos iemīlējās neparastā izskata dēļ.
“Viņi tad bija ļoti dārgi, tagad tās cenas ir tomēr mazākas. Es nevarēju atļauties, jo tad arī bija vēl ģimene, bērni, un tad es nospriedu, kaut kad man būs tāds kaķis. Tā bija mīlestība no pirmā acu skata, kā es ieraudzīju; man tikai vajadzēja dažus gadus pagaidīt, kamēr es varēšu viņu iegādāties,” stāstīja Zaiga.
Tagad Zaiga jau desmit gadus nodarbojas ar Donas sfinksu audzēšanu. Un pa šo laiku kaķus iepazinusi no A līdz Z.
Tā kā sfinksus pilnībā izveidojis cilvēks, šie kaķi ir ļoti sabiedriski – vienmēr gribēs būtu tuvumā savam saimniekam.
“Viņi no paaudzes paaudzē ir ciešā saskarē ar cilvēku, un viņi staigās līdzi. Ja tas būs viens kaķis, tad viņš tev burtiski visur piedalīsies, kur tu esi. Kad viņi ir vairāki, tad viņi vēl savā starpā, kā saka, ir aizņemti, bet ar vienu kaķi tas būs tikpat kā bērns, tev visur būs klāt,” atzina Zaiga.
Sfinksi ir uzticamākie kompanjoni – ne vien ielīdīs klēpī, bet arī gribēs parunāties. Tomēr daudzus samulsina fakts, ka sfinksu tā īsti nemaz nevar paglaudīt.
“Nu jocīgi jau liekas, ka kaķis bez spalvas un ka tev iet garām izstādē un saka “oi, tos jau skuj”. Nu neskuj viņus, jo nevar noskūt, tur tik daudz krociņu, un, jo viņš krunkaināks, jo viņš skaitās vērtīgāks,” skaidroja Zaiga.
Apmatojuma trūkuma dēļ mīlulis ir īpaši jākopj. Parasti kaķa kažoks darbojas kā termoregulators, kas attiecīgajos apstākļos vai nu pasargā no aukstuma, vai dzīvnieku atvēsina. Savukārt sfinksi temperatūru regulē citā veidā – svīstot.
“Ir, kas svīst tik ļoti, ka viņu var mazgāt katru nedēļu, bet ir tādi, ko pa trim mēnešiem reizi, un nav vajadzīgs mazgāt, tādi man ir un es tieši tādus kaķus mēģinu atstāt, jo tas prasa mazāk darba,” atzina Zaiga.
Svīšana ir dabisks process – tā kaķis ietauko ādu, lai pasargātu to no apkārtējās vides ietekmes. Bet ar vannošanos jābūt uzmanīgam, jo, kas par daudz, tas par skādi.
“Kaķim būs aizsargreakcija, viņš svīdīs vēl vairāk un, ja dikti mazgās, tad sāksies blaugznas,” brīdināja audzētāja.
Tāpat sfinksus aizsargā arī viņu biezā āda, kas bieži jātīra – īpaši purniņa zonā. Tam Zaiga izmanto kosmētikas noņēmēju, vates plāksnītes un vates kociņus.
“Specifika ir, kas citiem kaķiem nav jādara, nagi jātīra, jo plika ķepiņa un nagi visi paliek tādi brūni, ausis iekšā arī vairāk svīst un ir jātīra, acis ir jātīra biežāk, lai gan viņi paši smuki apmazgājas, deguntiņus smuki nomazgā,” stāstīja Zaiga.
Daudzi maldās, domājot, ka sfinkss ir piemērots alerģiskiem cilvēkiem. Patiesībā kaķis derēs tikai tiem, kam ir alerģija tikai pret spalvu.
“Ja ir alerģija pret siekalām, pret urīnu, asarām, nu tad noteikti arī šie kaķi nederēs, jo viņi jau svīst,” skaidroja audzētāja.
Sfinkss vairāk nekā jebkurš cits kaķis dievina siltumu. Tādēļ mīļākā vieta mājās viņam būs blakus saimniekam zem segas vai uz radiatora.
“Pēc viņiem var noteikt temperatūru, ja ir auksts, tad viņi ir kamoliņā un viens pie otra, bet, kad karsts, tad pa gultu izmētāti kā lupatiņas, visi guļ, smuki izstiepušies,” sacīja Zaiga.
Bet, kad ziema klāt, jāvelk džemperi un kleitiņas. Sfinksiem apģērbs nav nekāds saimnieku untums – tā ir nepieciešamība.
Zaiga novērojusi, ka cilvēku attieksme mainās – sabiedrībā sāk pieņemt neparasto kaķu izskatu, un tādi apvainojumi kā “žurka” vai “citplanētietis” dzirdami arvien retāk. Ja reiz sfinkss iekritis sirdī, viņš tur paliks vienmēr – jo tā taču ir pati siltākā vieta.
