Zinātnes vārdā

Smadzeņu emigrācija: apzinās Latvijas zinātniekus pasaulē

Zinātnes vārdā

Vai visa pasaule var dzīvot labklājībā? Saruna ar LU profesoru Jāni Priedi

Klimata izmaiņas un pērkona negaisi: viesos LU profesore Agrita Briede

Kāds būs klimats Latvijā pēc 100 gadiem? Intervija ar profesori Agritu Briedi

Klimats vienmēr ir mainījies – gan dabisku apstākļu, gan cilvēka darbības rezultātā. Pastiprinātas uzmanības pievēršanas šīm norisēm galvenais iemesls ir tas, ka šobrīd tās ir ārkārtīgi straujas un intensīvas. Tomēr jāmeklē ne tikai negatīvie, bet arī pozitīvie aspekti, kuros šīs pārmaiņas mums varētu būt labvēlīgas, piemēram, Latvijā prognozētā klimata pasiltināšanās varētu būt labvēlīga tūrisma nozarei. Tā Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes (LU) radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” sarunā ar raidījuma vadītāju, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesoru Ivaru Austeru uzsver LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Agrita Briede.

Ivars Austers: Latvijā cilvēki tic tam, ka notiek klimata pārmaiņas un klimats kļūst siltāks? ASV veiktās socioloģiskās aptaujas liecina, ka tur puse no cilvēkiem netic, ka kas tāds vispār notiek.

Agrita Briede: Domāju, ka situācija Latvijā varētu būt līdzīga, taču man ir grūti spriest, jo ikdienā sastopos ar cilvēkiem, kuri interesējas par šo jautājumu – kolēģiem, studentiem, “Zinātnes kafejnīcas” apmeklētājiem. Uz šo jautājumu ir būtiski raudzīties arī no ģeoloģijas viedokļa, jo klimats ir mainījies vienmēr. Tomēr ģeologi savā skatījumā operē ar desmit tūkstošgadēm, četrdesmit tūkstošgadēm, un šādu skatījumu grūti savietot ar mūsu vēlmi izprast konkrētas izmaiņas, piemēram, divdesmit gadu periodā, kas ir klimatologa interešu lokā.

- Bet tad cilvēki saka – lai iet, kā iet, mēs esam dabas daļa, un viss ko darām, ir dabisks!

- Tas, ko cilvēks kā “dabas daļa” ir dabai nodarījis pāri ar emisijas gāzēm, saimniecisko darbību, kā tas ir noticis pēdējos četrdesmit gadus, nekad agrāk nav norisinājies tik intensīvi. Cilvēka rīcība ir jāpiebremzē.

- Bet vai ir ētiski ierobežot attīstību? Skeptiķis varētu iebilst, ka vēlamies dzīvot labi, mums vajag komfortu, esam pie tā pieraduši, esam laimīgi, varam labi sazināties savā starpā, cilvēku dzīves kvalitāte un ilgums ir uzlabojies!

- Nekas no tā jau netiek atņemts! Jautājums ir par to, vai mēs šos tehnoloģiskos procesus, kas prasa daudz enerģijas, nevaram padarīt tīrākus un dabai draudzīgākus, par vides apziņas palielināšanu, piesārņojuma samazināšanu. Nav runa par attīstības ierobežošanu un regresu.

- Pirms raidījuma iepazinos ar jūsu interesantākajām publikācijām. Viena bija par to, kā ir mainījies nokrišņu daudzums Baltijas valstīs no 1960. līdz 2015. gadam. Vai tur kaut kas ir saistīts ar globālajiem atmosfēras izmaiņas procesiem?

- Mēs pētījām to, kā trijās Baltijas valstīs mainījās temperatūra un nokrišņi, un mēģinājām saskatīt klimata sistēmai raksturīgu pavērsiena punktu. Nokrišņiem pašiem par sevi ir ļoti augsta mainība no punkta uz punktu, no laika uz laiku, tādēļ ir ļoti grūti redzēt kopīgās tendences, jo ir daudz lokālu faktoru, kuri ietekmē nokrišņu sadalījumu. Bet kopīgā tendence iezīmējās un liecina, ka nokrišņu paliek vairāk. Ja runājam par ziemu, tad atšķirība no ziemām, ko daudzi atceras no savas bērnības, bija, ka sniega sega bija noturīgāka ilgākā laika periodā, tagad tādas noturības nav, mainījies ir tas, cik liels sniega daudzums var izkrist konkrētā laika periodā.

Tagad ļoti īsā laikā var izkrist ļoti daudz sniega, lai arī kopējās sniega daudzuma izmaiņas pret iepriekšējiem gadiem faktiski nav notikušas.

- Viena no interesantākajām jūsu pēdējā laika publikācijām ir par pērkona negaisiem, vismaz spriežot pēc virsraksta.

- Mēs šo parādību pētījām plašākā laukā, veiksmīgi sadarbojoties ar citu Baltijas valstu kolēģiem. Ilglaicīgie dati liecina, ka

kopumā pērkona negaisu daudzums samazinās, arī nākotnē neprognozē to pieaugumu.

Tomēr jāpiemin arī tas, ka mainījusies novērošanas sistēma, agrāk varbūt pat nav piefiksēts negaiss, jo nebija radaru sistēmas, kas pārklātu visu valsts teritoriju. Šajā sakarā vēlos piebilst, ka šogad savu doktora darbu aizstāvēs sinoptiķe Zanita Avotniece, un viņa ir rakstījusi par dažādām bīstamām dabas parādībām, tostarp liela darba daļa veltīta tieši pērkona negaisiem.

- Objektīvi raugoties, no visu to profesiju pārstāvjiem, kuri prognozē nākotni, sinoptiķi tomēr ir visprecīzākie. Nevar salīdzināt ar ekonomistiem, arī ārstiem lielā mērā prognozēšana klibo. Kāpēc tomēr ir šī neatbilstība – kāpēc laika ziņu klausītājs parasti ir vīlies?

- Novērojumi ir vai nu īstermiņa, vai ilgtermiņa – konkrētai dienai, nākamai dienai, divām, piecām vai mēnesim. Tomēr praktiski nav iespējams prognozēt ilgāk par desmit dienām. Īstermiņa prognozes – nākamajai dienai – mūsdienās, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas, piepildās par 86 – 90%, bet piecām dienām – vidēji par 80%. Sistēma, kā notiek laikapstākļu prognozēšana, ir ļoti sarežģīta, un vēl arī paliek jautājums par to, kā sinoptiķis šos datus interpretē.

2017. gada 15. – 16. oktobrī bija 30. gadadiena lielai vētrai, kas skāra Lielbritāniju. Meteorologs bija kļūdaini prognozējis, ka tā ies garām Lielbritānijai, un, pretēji kādas skatītājas, kura bija piezvanījusi uz studiju, sniegtajai informācijai, ka gaidāma stipra vētra, televīzijā izskanēja, ka vēja stiprums pieaugs, taču tas nesasniegs vētras spēku. Rezultātā vētrā gāja bojā 19 vai 20 cilvēku, un tautsaimniecībai tika nodarīti milzu postījumi tikai tāpēc, ka televīzija izskanēja šāda informācija. Šie ir ļoti bīstami notikumi, kurus ir svarīgi prognozēt. Šajā gadījumā labāk pārspīlēt, nekā nepateikt.

- Cik liela mērā entuziasti – laika vērotāji, kuri katru dienu fiksē temperatūras izmaiņas, spēj prognozēt laikapstākļus?

- Ir ļoti jauki, ka viņi to dara – katram izzināt savas vietas specifisko klimatu tik tiešām ir interesanti, un viņi savos novērojumos meklē analoģijas – piemēram, ja rudens ir bijis saulains un silts, kāda ziema vai pavasaris sekojis. Pēc šādas metodes viņi arī izdara savus pieņēmumus. Taču, kā jau minēju, tālāk prognozēt pat mēnesim ir ļoti grūti. Taču viņu prognozes parasti ir ļoti aptuvenas – parasti tiek paredzēts “silts” vai “auksts” gadalaiks, tādēļ trāpīt “desmitniekā” var būt samērā vienkārši, taču sinoptiķim ir jāprognozē precīzi. Esam mēģinājuši skatīties arī tautas ticējumus, kas prognozē laikapstākļus. Tie piepildījās par 10 – 15%. Taču te būtu labi zināt, kurā Latvijas daļā šis ticējums fiksēts un kad tas noticis. Sava loma ir arī kalendāra maiņai. Laika sistēma nav tik vienkārša, lai pēc konkrētām laika parādībām, piemēram, gājputnu aizlidošanas vai pīlādžu sārtošanās, prognozētu laika apstākļus.

- Kas notiek Latvijā klimata pētniecības ziņā, plašāk skatoties, kas varētu interesēt cilvēkus?

- Sabiedrību varētu interesēt tas, ka pagājušā gadā noslēdzās darbs pie klimata pārmaiņu stratēģijas izstrādes, kas ir saistošs politiskais dokuments un attiecas uz nākamajiem trīsdesmit gadiem. Izstrādājot šo dokumentu, tika izmantoti ļoti labi pētījumi, kādi iepriekš nav tikuši veikti. Šajā dokumentā izdalītas sešas jomas, un katrā no tām ir apzināta situācija, kā arī iespējamie riski, ar kuriem jārēķinās saistībā ar klimata pārmaiņām, un aprēķināti iespējamie zaudējumi un ieguvumi.

- Kas ir šie riski?

- Piemēram, lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ko rada kukaiņu apdraudējuma pieaugums, koku sugu maiņa mežsaimniecībā. Nākotnē klimats būs labvēlīgāks lapu koku īpatsvara pieaugumam. Tūrisma nozarei varētu būt aktuālas ainavas izmaiņas.

Nākotnē mums jārēķinās, ka tuvāko simts gadu laikā tiek prognozēta jūras līmeņa paaugstināšanās par 70 centimetriem. Tas attiecīgi ietekmēs arī ūdens līmeni upēs, kā arī apdraudēs ūdens malu tuvumā esošos īpašumus. Vasaras laikā var uznākt karstuma viļņi, taču apkures izdevumu samazinājumu ziemās līdzsvaros enerģijas patēriņa pieaugums kondicionēšanai vasarās, kam līdzi nāks arī kaitējums videi. Rudeņi, visticamāk, būs vēlāki, veģetācijas periods varētu pagarināties, jo rudens salnas būs vēlākas.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti