Kādi vides jautājumi ir jaunievēlētās Rīgas domes uzmanības lokā?

Jaunie Rīgas domes deputāti ir ievēlēti, taču cik lielu uzmanību deputāti pievērsīs vides jautājumiem, kādas ir partiju prioritātes un kas ir galvenie rīcības plāni, kas mums beidzot Rīgā ir jāīsteno? Deputātu atbildēs izskan gaisa un trokšņu piesārņojuma mazināšanas, zaļo zonu izveide, ēku energoefektivitātes uzlabošana un veloinfrastruktūras uzlabošana.

Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” deputāts Uģis Rotbergs norāda, ka prioritātes būs gaisa un trokšņu piesārņojuma mazināšana un zaļās telpas attīstīšana, resursu patēriņa samazināšana un pilsētas pielāgošana esošajām klimata un laikapstākļu ekstremālajām izmaiņām. “Mums pārplūst ielas, mēs nezinām ko darīt, rodas pārrāvumi satiksmē. Darbu ir ļoti daudz un pateikt, kurš ir pirmais, tas ir tāpat kā atbildēt uz jautājumu, kurš mūzikas instruments ir pareizākais, kad spēlē simfoniju”, saka Rotbergs.

Gaisa kvalitātes uzlabošanu Rīgas centrā kā prioritāru izvirza arī partija “Saskaņa”, līdzās aktualizējot arī pagalmu sakārtošanu, apzaļumošanu un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanu. Tikmēr partiju apvienība “Attīstībai Par!/PROGRESĪVIE” uzsver, ka pievērsīsies jautājumiem, kas līdz šim bijuši atstāti novārtā – ne tikai jau minētai gaisa kvalitātei, bet arī klimata pārmaiņām un dabas aizsardzībai. “Straujāka ēku siltināšana, zemāki rēķini un mazāks gaisa piesārņojums. Vairāk drošu velojoslu, sabiedriskā transporta joslas un, protams, arī daba.  Pierīgas mežos, kas pieder Rīgai, jābūt mazāk kailcirtēm. Jāveido vairāk vietu, kur iet sēņot vai pastaigāties,”  partijas aktualitāšu redzējumu vides kontekstā skaidro jaunievēlētais deputāts Edmunds Cepurītis.

Zaļo zonu izveidi, velo infrastruktūras attīstīšanu un ēku energoefektivitāti darāmo darbu saraksta augšgalā ir izvirzījusi arī partija “Nacionālā apvienība”, bet Jaunā konservatīvā partija par galveno uzdevumu izvirza Eiropas finansējuma piesaistīšanu tā dēvētās zaļās domāšanas attīstīšanai, akcentējot tādas jomas kā digitalizāciju, zaļo ekonomiku, transportu.

Komentējot partiju izvirzītās prioritātes, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga norāda, ka gaisa kvalitāte un transports ir viens no svarīgiem jautājumiem, kas jārisina, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Rīgā un tas paredz samazināt cilvēku atkarību no automašīnām un attīstīt velosipēdu infrastruktūru. Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, viņaprāt, ir jāsāk samazināt radītais atkritumu daudzums un jāveido infrastruktūra šķirošanai un pārstrādei.

Tikmēr Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis norāda, ka bez jau ierastajiem konceptiem par “zaļu un videi draudzīgu Rīgu” , šogad jaunums ir partiju vēlme sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un apkaimes biedrībām, kas ir veids, kā virzīties uz videi draudzīgāku pilsētu.

Šobrīd Rīga ir astoņdesmito gadu pasaules pilsēta. Ja mēs paskatāmies, kādas šobrīd ir diskusijas par pilsētas veidošanu, tad Rīgai nav, ar ko lepoties

ne klimata jautājumos, ne gaisa kvalitātē, ne ūdens sistēmu pārvaldībā, ne atkritumu jomā,” norāda Rozītis.

Savukārt Brizga liek lielas cerības uz to, ka Rīgas domē šoreiz ir ievēlēti cilvēki, kas ir strādājuši vides organizācijās gan saistībā ar klimata, gan atkritumu apsaimniekošanas un vides izglītības jautājumiem: “ Jā, mēs liekam cerības uz šiem cilvēkiem. Es domāju vēlētāji par viņiem ir balsojuši tieši ar tādu domu - lai viņi vides jautājumus aktualizē arī politiskajā dienas kārtībā Rīgā”.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti