Lācene Ilzīte ir 20 gadus veca, kas lācim ir nevis jaunības laiks, bet jau pusmūža gadi. Taču lācim, kas savā mūžā nav dabūjis ne lāsītes mātes piena, sasniegt 20 gadu vecumu ir liels notikums.
Lācenes Ilzītes audzināšanā liels nopelns ir viņas audžumammai, Līgatnes dabas taku zvērkopei Velgai Vītolai. Viņa, kā jau visus iepriekšējos gadus, par godu Ilzītes dzimšanas dienai ir sagatavojusi īpašu lāča torti.
“Tajā ir krabju nūjiņas, kārumi, medus,” tortes sastāvu īsumā ilustrēja Vītola.
Lācenes jubilejā Vītola jūtas kā ikviena mamma sava bērna dzimšanas dienā.
“Divdesmit gadi ir milzīgs laiks! Šorīt sevi pieķēru pie domas, ka man tik pierasti ir taisīt lācim kūku! Ierasta lieta pa 20 gadiem,” sajūtās dalījās Vītola.
Šādā gadalaikā un laikapstākļos lāčiem būtu jāguļ, taču Līgatnes dabas takās Ilzītei miegs nav ne prātā. Kā norādīja Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange, Ilzīte ir aktīva gan ziemā, gan vasarā.
Dabā tieši ziemas miega laikā lācenēm dzimst mazuļi, tāpēc parasti lācēniem konkrētu dzimšanas dienu noteikt nemaz nav iespējams. Taču Ilzītes gadījumā viss bija citādi – viņas mamma pati nevarēja parūpēties par mazuli, un laimīgā kārtā dzīvnieku kopēja Velga Vītola pamanīja jaunpiedzimušo lācīti, varēja viņu paņemt un mēģināt izaudzināt.
“Atceros, dienā, kad piedzima Ilzīte, bija sniegputenis un ļoti, ļoti auksts. Dzirdēju, ka kaut kas pīkst un skan. Mazs, mazs lācēns, tikko dzimis, čiepst tā kā putniņš. Ilzīte bija ceturtais lācēns, kas mums dzima, un tā kā visi mira, es zināju, ka arī viņa pēc dažām stundām būs mirusi. Bet es nodomāju – pamēģināšu izaudzināt. Mani visi mēģināja atrunāt, teica, ka tas nav iespējams! Es viņu paņēmu ar domu, ka vismaz redzēšu, kāds izskatās mazs lācēns. Es tad neapzinājos, kas mani sagaida,” stāstīja Vītola.
Viņa sāka rūpēties par lācēnu, īsti nezinot, ko tam dot ēst. Līdzīgi kā cilvēka bērnu, viņa Ilzīti audzināja, barojot ar pudelīti. Vītola atzina, ka audzināt lācēnu ir daudz grūtāk nekā cilvēka bērnu. “Tas bija traki! Es ar siltām plastmasas pudelēm uzturēju siltumu. Ilzīte vispār tāda “šplīnīga” meitenīte kopš dzimšanas,” atmiņās dalījā Vītola.
Lai arī Vītola ir audzinājusi vairākus dzīvnieku mazuļus, Ilzīte viņai bija un ir īpašākā.
